Dispepsija

Dispepsija (no grieķu: δυσ, dys- — 'slikts, sarežģīts' un πέψις, pepsis — 'gremošana') ir hroniski gremošanas trakta darbības traucējumi, kas saistīti ar barības uzņemšanu un sagremošanu, nevis izkārnīšanos. Tas nozīmē, ka process šajos gadījumos skāris pārsvarā gremošanas trakta sākuma daļu — barības vadu, kuņģi, divpadsmitpirkstu zarnu un, iespējams, aizkuņģa dziedzeri, žultsvadus un žultspūsli.

Simptomi

Slimnieki sūdzas par hroniskām (ilgst ne mazāk par 3 mēnešiem) sāpēm, diskomfortu vēdera augšējā trešdaļā, ko pavada pilnuma sajūta pakrūtē pēc ēšanas, ātra sāta sajūta, apetītes trūkums vai pastiprināta ēstgriba, slikta dūša, vemšana, vēdera uzpūšanās, gāzu izvadīšana, atraugas, rūgta garša mutē, dedzinoša sajūta (grēmas) pakrūtē vai aiz krūšu kaula, barības atgrūšana.

Funkcionālā dispepsija

Funkcionālā dispepsija ir simptomu komplekss, kurā ietilpst sāpes un diskomforts vēderā (pārpildīta vēdera sajūta, slikta dūša, vēdera uzpūšanās), vēdera virsdaļā, bieži saistīti ar ēšanu vai fizisko slodzi. Simptomi:

1. pastāvīgas vai recidivējošas sāpes vēdera virsdaļā, pilnuma sajūta, uzpūšanās un slikta dūša ilgst kopumā ne mazāk par 12 nedēļām pēdējo 12 mēnešu laikā;
2. organisku bojājumu neesamība;
3. defekācija neatvieglo dispeptiskos simptomus.

Izmeklējot nav organisku traucējumu atradnes. Tad iespējami šādi varianti:

• čūlas slimībai līdzīga: sāpes dislocētas vēdera virsdaļas apgabalā, tās pāriet pēc ēšanas, antacīdu vai antisekretoru preparātu lietošanas.
• diskinētiskā: diskomforts vēdera augšdaļā, pastiprinās ēdot.
• nespecifiskā: sūdzības ir grūti salīdzināt ar kādu no iepriekšējiem variantiem.