Diskusija:Latgale

Ierosinājums

Vajadzētu kaut kā vairāk stāstījuma veidā veidot šo rakstu ne? --Digital1 (uzrunāt) 15:24, 30 janvārī, 2009 (UTC)

Pīrāg, gribētos arī kādu vārdu par Latgales ģeogrāfiju, ne tikai novadu uzskaitījumu, kas principā ir administratīvais iedalījums nevis tīra ģeogrāfija. Latgale jau nav tikai vēstures fakts, bet pamatā teritorija! --Digital1 (uzrunāt) 21:47, 8 februārī, 2009 (UTC)

Te arī ir savas grūtības - ģeogrāfiskais un administratīvais iedalījumi nesakrīt, piem. Ilūkstes novads ģeogrāfiski nav Latgale, jo atrodas Daugavas dienvidu krastā, bet tas tomēr pieder pie Latgales Plānošanas Reģiona. Seraphiel Darkstar

Runa taču ir par kultūrvēsturisko novadu, nevis plānošanas reģionu? --2015. gada 3. novembris, plkst. 02.37 (EET)

Pilsētu apzīmējumi

Kāpēc visur tiek uzsvērtas tieši republikas pilsētas (un kāpēc tās nevarētu dēvēt par lielākajām vai arī valsts nozīmes pilsētām), pat rakstos par senāku vēsturi, kuriem nav nekāda sakara ar PSRS laiku iedibināto kārtību? Šo apzīmējumu pilnīgi noteikti nav vērts visur ieviest: http://likumi.lv/doc.php?id=199075 Jo vairāk ar to aizrausies, jo vairāk darba pēcāk būs visu pārrakstot. Tā kā nav zināms, vai vēlāk tiks pieņemts apzīmējums valstspilsēta, iespējams, būtu vēlamāk pieturēties pie kāda neitrālāka. --2015. gada 1. novembris, plkst. 14.34 (EET)

Kad būs likuma labojums, tad arī pārrakstīsim, bet noteikti neskriesim ratiem pa priekšu. --Kikos (diskusija) 2015. gada 1. novembris, plkst. 16.18 (EET)

Pilsētu atrašanās vietas un novadu robežas

Starp citu, vai varētu palūgt avotu apgalvojumam, ka Jēkabpils un Daugavpils atrodas daļēji gan Latgalē, gan Sēlijā? Šai bildē šķietami uz robežas atrodas Aizkraukle, Jēkabpils, Daugavpils un Krāslava. Vai tas būtu vienīgais avots? Jo tradicionāli uzskatīts (vismaz pēc manā rīcībā esošas grāmatas), ka Aizkraukle atrodas Vidzemē, Jēkabpils atrodas Sēlijā (vai Zemgalē, pēc vēl senāka iedalījuma), Krāslava un Daugavpils — Latgalē (Grīvu laikam gan neskaitot). --2015. gada 3. novembris, plkst. 02.37 (EET)

Pirmkārt, vai Jūs piekrītat, ka Latgales kultūrvēsturiskā teritorija neietver Daugavas kreisā krasta zemes? Ja jā, tad diskusija varētu būt par to, kā tās nosaukt: par Sēliju (kā līdz 13. gs.), par Augšzemi (kā līdz 20. gs.) vai par Zemgali (kā līdz 1962. gadam, kad Daugavpils rajona sastāvā iekļāva likvidēto Ilūkstes rajonu?). Tātad tikai no 1962. gada šīs Daugavas kreisā krasta zemes pakāpeniski sāka pieskaitīt Latgalei, bet kultūrvēsturiski tās vēl arvien atšķiras no Latgales. 1962. gadā Jēkabpili (Sēlijā) apvienoja ar Krustpili (Latgalē), bet 1953. gadā Daugavpili (Latgalē) apvienoja ar Grīvu (Sēlijā). Otrkārt, rakstā ir šāds teksts: Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā atrodas trīs republikas pilsētas — Daugavpils, Jēkabpils (abas daļēji) un Rēzekne. Jūs gribat pievienot informāciju arī par citām kultūrvēsturisko novadu robežpilsētām, kas ir novadu sastāvā, bet tas taču neattiecas uz šo teikumu.--Pirags (diskusija) 2015. gada 3. novembris, plkst. 12.38 (EET)

Atbildot uz pirmo jautājumu: Jā, piekrītu. Teritorijai Daugavas kreisajā krastā ir bijusi atšķirīga vēsture daudzu gadsimtu garumā, tā kā, pat, ja būtu strīdi par aizlaikos dzīvojošām pamattautām, tad kultūras attīstība noritēja atšķirti. Otrkārt, Sēlijai (man pašam labāk patīk apzīmējums Augšzeme, taču tā visdrīzāk ir gaumes lieta; Selēnes zeme ir skaisti, taču, pirms par to izteikties, arī prasītos kādi avoti šādam apgalvojumam, turklāt ar pašu sēļu vai latgaļu kultūru tam ir maz kopīga) ir zināms pabērna statuss: veidojoties Kurzemes-Zemgales hercogistei, Sēlija tika iekļauta Zemgalē. Hercogisti pievienojot Krievijai, tā pārtapa par Kurzemes guberņu. Tagad Sēliju piesaista Latgalei. Visumā apvidus ir pelnījis, ka to izšķir atsevišķi, kaut vai tādēļ, ka tas nav vienmēr bijis tikai kaut kā viena piedēklis. Treškārt, nebija runas par to, ka es vēlētos pievienot pamatrakstam informāciju, kas uz Latgali vispār neattiecas. Taču, ja mēs rakstām, ka dotās republikas nozīmes pilsētas ir daļēji abos novados, būtu labi paskaidrot vēsturisko kontekstu (raksti par kultūrvēsturiskajiem novadiem diemžēl ir galvenokārt vēsturiski, jo mūsdienās Latviju pārdalījuši krietni citādāk) — Jūsu minēto, ka sākotnēji Jēkabpils bija Sēlijā, bet Daugavpils — Latgalē, taču tām pievienotas attiecīgi Latgales Krustpils un Sēlijas Grīva. Citādi mēs nonākam pretrunā ar avotiem, kas rakstīti pirms 1962. gada (vai arī jaunākiem, kas pēc tiem vadās), un no raksta esošās informācijas nav iespējams secināt, kādēļ tā ir. Situāciju vēl vairāk sarežģī (un agrāko dalījumu apstiprina) senākā apriņķu sistēma, kur novadu robežas sakrita ar agrāko apriņķu robežām, un Jēkabpils apriņķis ar visu pilsētu bija viennozīmīgi Sēlijā, kamēr Daugavpils apriņķis atradās Latgalē. Šo jautājumu pacēlu daļēji tādēļ, ka mūsdienās ir manāms, ka, piemēram, jēkabpilieši paši nezina, kura novada pilsēta tā ir, un par to rīko diskusijas Internetā (avotu neiekļaušu, jo redzēju to kādu laiku atpakaļ un intereses trūkuma dēļ nepieglabāju; nav arī tik būtiski). --2015. gada 4. novembris, plkst. 13.49 (EET)