Diskusija:2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

Raksta diskusiju arhīvs

1. arhīvs (12.01.2012.—16.01.2012.)

2. arhīvs (16.01.2012.—28.01.2012.)

Svešvalodas statuss (vai kāpēc atcēlu Piraga izmaiņas)

Pirmkārt nepareizi traktēts Valsts valodas likums, jo 7 pantā ir rakstīts: "Valsts un pašvaldību iestādēs .... sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā. Visos citos gadījumos sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem". Otrkārt, tā tikai viena no ~13 prasībām Valsts valodas likumā par svešvalodas pielietošanu. Tātad vai nu minēt visus 13, vai nu ne vienu. Visas prasības noteikti šeit nerakstīsim. Tapēc pieliku Valsts valodas likumu vienkārši ka atsauci. P.S. "visai liberāli" ir POV. --Gwfan 22:54, 13 februārī, 2012 (UTC)

Lūdzu paskadrojiet man precīzāk, kas ir nepareizi interpretēts teikumā Sākot no 1992. gada 31. marta krievu valodai Latvijā ir svešvalodas statuss. Tādēļ saskaņā ar Valsts valodas likumu valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot krievu valodu, rīkotājam nodrošina tulkojumu latviešu valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem.? Ar šo teikumu, kas tieši izriet no Valodu likuma gara, es vēlos uzsvērt, ka krievu valodas lietošana valsts un pašvaldību iestādēs Latvijā nebūt nav aizliegta, bet ir obligāti respektējamas konstitucionāli garantētās tiesības valsts un pašvaldību iestādēs lietot latviešu valodu tiem, kas neprot krievu valodu. Ar krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu šīs tiesības latviešu valodas runātājiem būtu liegtas. Tādēļ es domāju, ka Latvijas Valodu likums ir liberāls pret citās valodās runājošajiem, vienīgi prasot pamatnācijas tiesību ievērošanu, nodrošinot tulkošanu.--Pirags 14:57, 14 februārī, 2012 (UTC)

No Valodas likuma izriet: "Ir atļauts valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās sēdēs un citās darba sanāksmēs lietot arī citas valodas", bet tad obligāti "nodrošina tulkojumu valsts valodā" (neatkarīgi vai to pieprasa kaut viens vai ne). "Visos citos gadijumos (piem. privatfirmos, utt.) ir "jānodrošina tulkojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem". --Gwfan 19:58, 14 februārī, 2012 (UTC)

Svešvalodas lietošana pašvaldības sanaksmēs ir tikai viens, un neīpaši svarīgs punkts no visām prasībām kas ir Valodas likumā. Bet visas prasības šajā rakstā nav jāapraksta. --Gwfan 20:12, 14 februārī, 2012 (UTC)

Kapēc tad piem. neierakstīt par 21. pantu: "Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā". Vai 10. pantu: "Valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā" ?? --Gwfan 20:24, 14 februārī, 2012 (UTC)

Vikipēdijas adminstrātori tikpat spējīgi kā Latvijas Drošības policija. --46.109.15.106 20:22, 14 februārī, 2012 (UTC)

Par "liberālo" - cik es zīnu neviena liberāla valsts (izņemot šajā ziņā līdzīgo Igauniju) neiejaucas ar valsts valodas prasmes un kategoriju pārbaudēm (un attiecīgiem sodiem) privātā biznesā (5. pants). --Gwfan 20:54, 14 februārī, 2012 (UTC)

Otra valsts valoda Kostitūcijā principā uzreiz neko nemaina, jo esošais Valsts valodas likums nav paredzēts divām valodām. To tad būtu jāmaina Saeimai un tikai tad būs noteikts kur būtu jālieto "pirmo un otro valodu" un kur "pirmo vai otro valodu". P.S. Par šo tēmu jau bija diskusija RU-Wiki un tās rezultāts ir RU-Wiki versijā rakstam. --Gwfan 21:18, 14 februārī, 2012 (UTC)

Par "Valsts valodas likums pieņemts lai nodrošinātu Latvijas pilsoņu konstitucionālās tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā" teikumu; Lūdzu piemēram paskaidro 21.pantu "Valsts un pašvaldību iestāžu, ... sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama TIKAI valsts valodā". Kāpēc sniedzot informāciju ne tikai latviešu bet arī citās valodās nenodrošinā tiesības lietot latviešu valodu? --Gwfan 06:54, 16 februārī, 2012 (UTC)

Vai arī 7. pantu: "Valsts un pašvaldību iestādēs, ... sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda". Jā piem. kādā pašvaldības sanaksmē Latgalē piedalās tikai cilvēki, kam dzimta valoda ir krievu vai latgaļu un visi grib to lietot, kāpēc viņiem obligāti jārunā latviski (vai jātulko)? Kam tas "nodrošina konstitucionālās tiesības brīvi lietot latviešu valodu"?? --Gwfan 07:08, 16 februārī, 2012 (UTC)

Vai 10.(4) pantu: Kāpēc "Valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā." bet no saviem iedzīvotājiem nedrīkst? --Gwfan 07:26, 16 februārī, 2012 (UTC)

Vismāz šie panti liecina par to, ka viens no Valsts valodas likuma mērķiem ir samazināt citas valodas lietošanu daudzās sfērās. --Gwfan 07:38, 16 februārī, 2012 (UTC)

Tev neapnīk pašām ar sevi runāt? 90.130.66.4 07:58, 16 februārī, 2012 (UTC)

Par "saistītiem" referendumiem Dienvidosetijā un Ukrainā

http://ru.wikipedia.org/wiki/Референдум_в_Южной_Осетии_(2011) Dienvidosetijā referendums bija par krievu valodas statusa maiņu no oficiāla uz valsts valodu. --Gwfan 08:35, 16 februārī, 2012 (UTC)

Ja tu nebūtu galīgs āpsis, tad zinātu ka savstarpēji vikipēdijas vienu uz otru neatsaucas. 90.130.66.4 08:39, 16 februārī, 2012 (UTC)

Pie tam atsauce dota par faktu, ka referendumi citās valstīs kā tādi netiek pieminēti - tas kā juridiski tie tiek saukti maz ko ietekmē. 90.130.66.4 08:43, 16 februārī, 2012 (UTC)

Istenībā es jau kādrez mēģināju pārtulkot http://ru.wikipedia.org/wiki/Движения_за_изменения_языковой_политики uz LV, bet kaut kā nesanāca laiks izdarīt to uzreiz pilna apjomā un LV-Vikipēdijas administrātori izdsēsa to pārnesot stubu manā smilškastē (sk. http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kustību_par_valodu_politiku_izmaiņu_saraksts&action=edit&redlink=1) :-( --Gwfan 08:47, 16 februārī, 2012 (UTC)

Es reiz centos uzbūvēt šķūnīti, bet tad uznāca vējš un visu sapūta žogmalē. 90.130.66.4 08:49, 16 februārī, 2012 (UTC)

Vikipēdija:Ievads: "Faktu pievienošanu dažādu jūtīgu tēmu rakstos vajadzētu vispirms pārrunāt." Jums nevajadzētu likt stridīgo informāciju rakstā līdz šī diskusijas beigām un iespējams attiecīgas balsošanas. --Gwfan 09:03, 16 februārī, 2012 (UTC)

To ka kautkādi pasākumi pasaulē notiek apmēram vienā laikā, nenozimē uzreiz ka tie ir saistīti. Piemēram to ka 2011. gadā 27. maijā Islandē žestu valoda dabūja valsts valodas statusu arī būtu saistīts?? ((http://lenta.ru/news/2011/06/02/signlanguage/) --Gwfan 09:20, 16 februārī, 2012 (UTC)

Ukrainā rūnas par referendumu notiek kopš 2001. gada (http://ru.wikipedia.org/wiki/Политическая_борьба_вокруг_русского_языка_на_Украине#Вопрос_о_всеукраинском_референдуме) un vēl joprojām nekas nav noticis. --Gwfan 10:22, 16 februārī, 2012 (UTC)

Aizsargāju

Tā kā izcēlās neproduktīvs izmaiņu karš, šo rakstu daļēji aizsargāju. Lūdzu veikt izmaiņas tikai, vispirms tās saskaņojot šeit, diskusiju lapā. --Feens 13:39, 16 februārī, 2012 (UTC)

Kādēl pec rāksta aizsargāšanas lietotājs gwfan tūrpina labot rakstū? 90.130.66.4 13:53, 16 februārī, 2012 (UTC)

Demokrātija. --GreenZeb — 2012. gada 16. februārī, plkst. 16.16 (UTC +2)

Nevis labot bet atgriezt teksta daļu vecā (ļoti vecā!) stavoklī pēc tava vandalisma. --Gwfan 14:19, 16 februārī, 2012 (UTC)

Es gan diskusijā neatradu tevis teikto "ka lielākā daļā un arī viki-adminstratori piekrīt". Šaubos vai maz zini cik vikipēdijā ir administratori (no kuriem 90% ir neaktīvi, 5% parādās un etnopolitisko jautājumu saasināšanos un paliek viens Kikos kas laikam tā arī neko nedara, kā bano piektklasniekusm kas nu tikuši internetā) 90.130.66.4 14:24, 16 februārī, 2012 (UTC)

Bet tas nebūt nenozīmē, ka nereģistrējušies septītklasnieki te varēs riktīgi ietusēt. Līdz zināmai robežai attieksme pret anonīmiem lietotājiem ir toleranta, bet... --Kikos 14:26, 16 februārī, 2012 (UTC)

Gribat teikt ka nereģistrēti lietotāji ir untermenši un viņu devums tiek ignorēts, bet pietiek noreģistrēties kā MazpisānuBariga un viss notiek? 90.130.66.4 14:42, 16 februārī, 2012 (UTC)

Neko es negribu teikt, gribu labus rakstus un konstruktīvu diskusiju. Bet vārda izvēle šo to liecina arī par cilvēku. --Feens 15:17, 16 februārī, 2012 (UTC)

Es varu nosaukt sevi par ĒteriskoFejiņu ja tas ko maina jūsu attieksmē pret mani. 90.130.66.4 15:48, 16 februārī, 2012 (UTC)

Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte

Pirmajā tabulā vārdi Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte ir pārprotams. Lai referendums tiktu atzīts par notikuši, nekāda Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte nav nepieciešama, savukārt, ja tabulā ir domāts vēlētāju skaits, kas nepieciešams, lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, 50% ir no visiem vēlētājiem, kas piedalījies iepriekšējās vēlēšanās, kas ir konkrēti 771 893 pilsoņi. Ierosinu vārdus Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte mainīt uz Vēlētāju skaits, lai "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiktu pieņemti, bet 50% vietā - 771 893 pilsoņi. --Feens 21:11, 16 februārī, 2012 (UTC)

Atbalstu Varbūt tomēr 50% atstāt: 771 893 pilsoņi (50%) ? --Gwfan 21:33, 16 februārī, 2012 (UTC)

Tad 50% no vēlētāju skaita, lai nevarētu nodomāt, ka 50% no nobalsojušiem. --Feens 21:48, 16 februārī, 2012 (UTC)

Pārāk gari sanāk. Vispār par 50% jau ir teikums rakstā, tad nevajag to. Pietiek ar 771 893 pilsoņi --Gwfan 06:30, 17 februārī, 2012 (UTC)

Varbūt šito jautājumu iztērzēsim tad, kad jau būs laiks noformēt infokasti? Jo veidne ir universāla visiem referendumiem un balsošanām --Dark Eagle 08:05, 17 februārī, 2012 (UTC)

Neatbalstu Viena referenduma dēļ nav jēgas mainīt vedni. Pie tam tekstā jau pateikts ka jānobalso 50 proc. no balsstisīgajiem, ne tiem kas piedalījušies. ĒteriskāFejiņa 15:31, 17 februārī, 2012 (UTC)

Neatbalstu Pārāk gari. --GreenZeb — 2012. gada 17. februārī, plkst. 17.39 (UTC +2)

Varbūt Vēlētāju skaits, lai grozījumi tiktu pieņemti ? --Gwfan 15:47, 17 februārī, 2012 (UTC)

To sauc par kvorumu. Un pilsoņi nav tas pats, kas balsstiesīgie ~~Xil (saruna) 21:21, 17 februārī, 2012 (UTC)

Jā, kvorumu. Normāls vārds, ko ikviens, kas māk latviešu valodu, zina. Nav jēgas garāk rakstīt. --GreenZeb — 2012. gada 18. februārī, plkst. 00.24 (UTC +2)

Starp citu, tā kā to pozicionē Feens nav kvorums, bet tas ir dīvaini - Satversmē 79. pantā par grozījumiem Satversmē ir teikts, ka, lai tos pieņemtu vajag pusi balsstiesīgo un ne vārda par kvorumu, bet turpat tālāk ir teikts, ka likumprojektam (un vai tad šis neskaitās likumprojekts?) ir nepieciešams kvorums puse no iepriekšējās vēlēšanās nobalsojušajiem un lai vairākums nobalso par. Kas vispār ir intresanti, jo utopiskajā gadījumā, kad visi aiziet nobalsot un rezultāts ir 50:50 grozījumi Satversmē ir pieņemti, bet cits likumprojekts - nē :) Ja maina infokasti, es domāju, drīzāk vajadzētu likt tur kvorumu kā vajadzīgo balsotāju skaitu+procentus, jo vairākumu normālā balsošanā nav iespējams aprēķināt nezinot rezultātu un zinot rezultātu, tajā kastē laikam vajadzētu to kaut kā izcelt ~~Xil (saruna) 02:48, 18 februārī, 2012 (UTC)

Ja nav kvorums, tad balle nav notikusi. Attiecīgi likumprojektu gadījumā, ja neatnāk noteiktais skaits, tad balsis var tālāk neskaitīt, jo viss automātiski anulējas. Ja kvorums nav noteikts, tad pasākums ir noticies arī tad, ja nav atnācis neviens cilvēks, respektīvi, kvorums nav vajadzīgo balsu skaits, kas jāsavāc, lai kaut ko pieņemtu, bet apstāklis, kas noteikts, lai pasākumu varētu uzskatīt par notikušu. --Zemgalietis 04:17, 18 februārī, 2012 (UTC)

Starp citām - varbūt tāds formulējums būs labāk: Vajadzīgs elektorāta atbalsts? --Gwfan 15:31, 23 februārī, 2012 (UTC)

Nē, jo tā kaste ir veidne, ko izmanto citos rakstos. Taču vajadzētu to pārtaisīt, lai būtu iespējams attainot visas mūsu likumdošanā paredzētās iespējas. Tur vajadzētu pamatīgāk izpētīt kas un kā, bet tipa drīzāk vajag divas opcijas 1. kvorumam (kas šim gadījumam nebija paredzēts) un 2. pusei balsstiesīgo, turklāt pie šīs opcijas vajag arī iespēju attainot arī nobalsojušos procentos no balsstiesīgo skaita (tas patiesībā varētu būt interesanti visos referendumos) ~~Xil (saruna) 15:53, 23 februārī, 2012 (UTC)

Rezultātu interpetācija

Vai nevajadzētu rezultātu interpretāciju/rezultātu tabulu papildināt ar pareizo referenduma rezultātu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi? ĒteriskāFejiņa 21:27, 21 februārī, 2012 (UTC)

Kā tieši, tavuprāt tajā tabulā pietrūkst? --Dark Eagle 22:04, 21 februārī, 2012 (UTC)

Tabulā pietrūkst korektais procentu sadalījums - jā matemātiski reķinot tikai refernduma dalībniekus viss ir kārtīā, taču procenti jārēķina par bāzi ņemot visus balsstiesīgos (juridiski pie "pret" pieskaitās arī tie kas referendumam uzlika mīksto un vispār neaizgāja) ĒteriskāFejiņa 08:26, 22 februārī, 2012 (UTC)

Atrodi šito te, ieliksim --Dark Eagle 10:44, 22 februārī, 2012 (UTC)

Izlasi 79. pantu asprāti. Pačukstēšu priekšā - pievērs uzmanību vārda "balsstiesīgie" nevis "referenduma dalībnieki" lietojumam ĒteriskāFejiņa 10:56, 22 februārī, 2012 (UTC)

Piekrītu Fejiņai, tas, ka CVK datus neintepretē atbilstoši Satversmei - t.i. nevar būt par pamatojumu. Dati procentos jānorāda attiecībā pret balsstiesīgajiem (ir jāredz, cik bija par attiecībā pret visiem, kuri varēja balsot, jo tikai šis rādītājs ir svarīgs, nosakot to, vai referendums izdevies, vai nē). --Papuass 11:16, 22 februārī, 2012 (UTC)

Bet rakstā (un CVK) taču sen jau ir norādīts viss kā vajag? Vienīgais par ko varētu cepties ir tas ka teikts reģistrēto vēlētāju skaits - 1. Latvijā vēlētājiem nav kautkā īpaši jāreģistrējas pirms balsošanas referendumā 2. balsstiesīgie varētu būt vieglāk uztverams termins ~~Xil (saruna) 14:33, 22 februārī, 2012 (UTC)

Lasīt kaut vai šeit: http://sedlenieks.wordpress.com/2012/02/19/jautrie-referenduma-skaitli/ --Papuass 15:25, 22 februārī, 2012 (UTC)

CVK mājaslapā ir skaitļi procentos - 17,69/53,19/0,23 - toties es nepiekrītu ĒteriskāsFejiņas interpretācijai --Dark Eagle 18:57, 22 februārī, 2012 (UTC)

Tu vari piekrist vai nepiekrist - Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīta pareizā interpetācija - patīk tev tas vai nē. Es balstu uz valsts konstitūciju - stipri šaubos vai atradīsi ko "spēcīgāku" kas varētu to pārtumpot. Ja nu vien neesi margināļu pārstāvis kā Gwfan un vēl dažs labs. Es to rakstu izmainītu kaut vai tūlīt, taču vikipēdijas adminstrators Fēnes lūdza izdiskutēt izmaiņas te - daudziem gan uz to, acīmredzot, ir pofig. ĒteriskāFejiņa 19:56, 22 februārī, 2012 (UTC)

bet tur nav ne vārda teikts, ka tie, kuri dažādo iemeslu dēļ neatnāca uz referendumu, automātam tiek pieskaitīti lauciņā "pret"...
Loģiskāk būtu pierakstīt tā: Par - 17,69%; pret - 53,19%; nederīgas - 0,23%; citi/neatnāca - 28,89% --Dark Eagle 20:15, 22 februārī, 2012 (UTC)

Paskaidrojumi lēnprātīgajiem

OK, lēni un ar pacietību "espešelī for" biedrs Dark Īgls - 79. pants skan šādi - Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.
Dots:

• Satversmes pārgrozījums -> vai krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu
• Balsstiesīgie -> 1 543 786
• Nobalsoja "par" -> 273 347

Aprēķina gaita

1. Cik ir "puse no balsstiesīgajiem"? - Balsstiesīgie/2 -> 1 543 786 /2 = 771 893
2. Vai nobalsoja vairāk par pusi? - vai "nobalsoja "par" > "puse no balsstiesīgajiem"? -> 273 347 > 771 893 - secinājums: nē, vairāk par pusi no balsstiesīgajiem nenobalsoja "par" grozījumiem
3. Cik - procentuāli nobalsoja "par" izmaiņām? - nobalsojušie "par"/balsstiesīgie * 100 -> (273 347/1 543 786)*100=17.70%

Kas vēl nav īsti saprotams?
ĒteriskāFejiņa 21:26, 22 februārī, 2012 (UTC)

Nu viss un ir tā ka tu rakstīji: Par - 17,69%; pret - 53,19%; nederīgas - 0,23%; citi/neatnāca - 28,89% --Dark Eagle 21:35, 22 februārī, 2012 (UTC)

Mīļo cilvēk - ja 79. pantā teikts - lai pieņemtu grozījumus jānobalso par vairāk par pusei - tas nozīmē, ka tie kas nobalso "pret", neatnāk vai ko tur vēl izdomā pēc Satversmes 79. panta ir pret un nevis krāna stapīšana ala 53% bija pret, 12% neatnāca, jo bija pofig, 4% neatnāca, jo bija piekāst 8% sēdēja mājās un cirta šņabi, atlikušie 4% atradās komas stāvoklī - tas kā ciparus staipa CVK, vai SC, vai tu ir pilnīgi pie kājas - Valsts konstitūcijas priekšā ir šie 17,7% par un 82,3% pret.
Punkts. Viss. Pietiks. Čakarēties Ap. Sīkumainu. Imperiālistisku. Interpretāciju Un. Laiks. Apjēgt. Ka. 82,3% Latvijas. Balsstiesīgo. Neatbalstīja. Krievu valodu. Kā otro Valsts. Valodu Latvijā
Beidzot beigsim skaldīt matus? ĒteriskāFejiņa 21:44, 22 februārī, 2012 (UTC)

Man jau sāk likties, ka tu ar to balsu pārvietošanu no viena groza otrā centies te kaut ko pierādīt. Satversmē ir teikts, ka pusei ir balsstiesīgo ir jānobalso "par"!
Pieņemsim iespēju, ka bij kāds referendums (ap Satversmi) par monarhijas izveidi, lai par karali kļūtu Supermens.
Un tajā 49% no balsstiesīgajiem nobalsotu "par", 3% - "pret", bet 46% - nobalsoja ar balto lapu, un, lai būtu, 2% palika mājās. Rezultātā: grozījumi netika pieņemti, jo nebija savākts vajadzīgo "par" atzīmju. Bet ko teikt par tiem 46%, kuri sačakarēja savus biļetenus? Nacionālradikāļi (nevarēju izdomāt labāk atspoguļojušāku tēlu :D) uzreiz sāktu brēkt, ka 51% bija pret Supermenu. Tomēr reāli tam 46% nebij sava viedokļa (tādu sadaļu ļoti bieži var redzēt socioloģiskās aptaujās), un tiem 2% arī bij pofig kļūs Supermens par karali vai nē. --Dark Eagle 01:09, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tabulai ir jāizskatās ka attiecīga tabula CVK lapā. CVK labāk par mums zin kā pareizi atspoguļojami referenduma rezultāti. --Gwfan 07:10, 23 februārī, 2012 (UTC)

Vienīgais ko es cenšos "pierādīt" ir tas, ka rezultātu interpretācija neatbilst Satversmei - un šeit arī grēko CVK, kas savus aprēķinus balsta tikai uz tiem cilvēkiem, kas aizgāja, nevis pēc likuma - tos jūsuprāt "pareizos" ciparus un attiecības jebkurš, kurš kaut cik māk darboties Exceli varēs dabūt 5 minūtēs (un manuprāt tā arī ir izdarījušī paši CVK, kuriem sistēma jau nu diez vai darbojas augstākās matemātikas līmenī). P.S. Par Supermena ievēlēšanu - ja tas būtu tautas referendums kā šis te par valodu, tad jā - Supermens nebūtu ievēlēts. Kāpēc tu domā ka tiem kas neaizgāja vēlēt ne par Supermenu, ne par valsts valodu "ir vienalga" - varbūt viņi arī pārzin 79. pantu kur teikts, ka svarīgs tikai "par" balsotāju skaits un pārējie (aizgājušie Pret + neaizgājušie) ir "pret"? ĒteriskāFejiņa 07:19, 23 februārī, 2012 (UTC)

Ir vērts sniegt datus gan procentos no balsstiesīgiem, gan procentos no balsotājiem (kā ir vispārpieņemts referendumu rezultātiem). Nevarētu gan likt vienā maisā "pret" un nebalsojušos, jo nebalsojušo viedoklis nav skaidrs.Fuseau 08:20, 23 februārī, 2012 (UTC)

Kāpēc nevar? Konstitūcijā nav atrunas par to kas aizgāja, neaizgāja, kam vienalga - ja varianti ir par/pret un par ir skaitlis X, tad pārējie ir pret. Vienkāršākā atbilde ir arī pareizā. ĒteriskāFejiņa 08:24, 23 februārī, 2012 (UTC) P.S. Es neesmu teicis, ka "nevajag sniegt datus par balsstiesīgajiem". ĒteriskāFejiņa 08:25, 23 februārī, 2012 (UTC)

"par ir skaitlis X, tad pārējie ir pret" Tā ir Jūsu interpetācija. Autoritatīvākais avots - www.tn2012.cvk.lv - to neatbalsta (acīmredzot saprotot, ka "nav par" un "pret" atšķiras: runāt par to, ka "83 % nav par", varētu, bet tad nāktos arī runāt par to, ka "47 % nav pret").Fuseau 08:43, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tā nav mana, bet gan Satversmes (kas ir vēl autoritatīvāka par CVK ja jums tā labpatīk) interpretācija. ĒteriskāFejiņa 08:47, 23 februārī, 2012 (UTC)

http://www.tn2012.cvk.lv/ parādījusies kolonna ar "pareizo" procentu. Šķiet, ka dažiem šeit ir problēmas ar referenduma atšķiršanu no vēlēšanām. Referendumā skata tikai "PAR" balsis, bet "PRET" ir nepieciešams tikai tiem, kam ir vēlme izteikt viedokli. Tie, kas neierodas, vienkārši savu viedokli neizsaka. Ir reāla atšķirība, tāpēc attēlot šos kā vēlēšanu rezultātus galīgi nebūtu korekti. --Papuass 07:42, 23 februārī, 2012 (UTC)

Jauki ka ir vismaz vēl kāds, kas saprot šo kļūdu. Paldies. Lai gan tūlīt sāksies tumšā ērgļa kaujas deja ap "53% pret 83%". ĒteriskāFejiņa 08:04, 23 februārī, 2012 (UTC)

Jāierakstā visi procenti, tieši tā kā ir http://www.tn2012.cvk.lv/ tabulā. --Gwfan 08:12, 23 februārī, 2012 (UTC)

Cits jautājums - vai "vēlētāju kopskaits" atbilsts pēdējai (2011) tautas skaitīšanai? --Gwfan 08:15, 23 februārī, 2012 (UTC)

Cilvēki, kas neatnāk uz referendumu neatnāk uz referendumu, cilvēki, kas uzcep nederīgu balsošanas zīmi uzcep nederīgu balsošanas zīmi; viņi nav pret, viņu viedoklis nav zināms. Kamēr ir norādīts kāds procents no Satvermsē norādītā nobalsoja (un tas te bija no sākta gala) un raksta sākumā vēl uzsvērts kā notiek balsu skaitīšana, tikmēr viss ir kārtībā. Arī tas kā procentuāli nobalsoja referenduma dalībnieki ir statistiski intresanti un būtiski. Te ir enciklopēdija nevis (vajadzīgo pasvītrot) krievu/latviešu nacinālradikāļu pulciņa sanāksme par to kurš rezultāts labāk izskatās.

P.S. Vai varbūt cepšanās nav par rezultātu sadaļu, bet infokasti? ~~Xil (saruna) 08:45, 23 februārī, 2012 (UTC)

Runa neiet par to kas izskatās labāk, bet gan par to kas ir pareizāk, tikpat labi varēt usataisīt arī kartes par sadalījumu ko referenduma dalībnieki ēd brokastis, ja vien CVK būtu ievācis arī tādu info - tikai kāds tam sakars ar referenduma iznākumu? Nav jau kodolsintēze - par/pret, cipari zināmi bija jau 3 naktī. ĒteriskāFejiņa 08:52, 23 februārī, 2012 (UTC)

Mhm, ir arī kāds iesmesls cepties vai arī tu tikai gribi izvākt informāciju par to kā balsoja tie kas aizvilkās uz referendumu? ~~Xil (saruna) 09:05, 23 februārī, 2012 (UTC)

Ēm, ja ar "izvākšanu" tiek labotas kļūdas, tad kas tajā slikts/iemesls cepties? Mums ir tie kas teica "par" un "pārējie", nevis "par", "pret" un vēl kas. ĒteriskāFejiņa 09:09, 23 februārī, 2012 (UTC)

Varbūt prātīgāk tomēr būtu parunāt par to cik adekvāti atspoguļoti dati raksta sākumā? ~~Xil (saruna) 09:12, 23 februārī, 2012 (UTC)

Rezultāti - PAR / PRET vai PRET / PAR

Man ir jautājums: kāpēc balsošanas rezultātu tabulā sakumā iet PRET un pēc tam PAR? Cik esmu redzējis lidzīgas tabulas par citam balsošanam - visur ir PAR/PRET. Arī CVK lapā sakumā PAR un pēc tam PRET: http://www.tn2012.cvk.lv/ P.S. PRET+PAR - vienkārši neskan. --Gwfan 06:42, 23 februārī, 2012 (UTC)

Gadsimta problēma... ĒteriskāFejiņa 07:18, 23 februārī, 2012 (UTC)

Jāierakstā tā kā ir http://www.tn2012.cvk.lv/ --Gwfan 08:13, 23 februārī, 2012 (UTC)

Gadsimta problēma... ~~Xil (saruna) 08:47, 23 februārī, 2012 (UTC)

Un tas ir visi argumenti? ;-) --Gwfan 08:52, 23 februārī, 2012 (UTC)

Vai iepazīstināt tevi ar skaisto latviešu frazeloģismu "matu skaldīšana"? ~~Xil (saruna) 09:02, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tātad argumentus vairs nav? Mainīt? --Gwfan 09:29, 23 februārī, 2012 (UTC)

Nē, tad nederēs kādam citam, vienkārši varētu beigt skaldīt matus. ~~Xil (saruna) 09:41, 23 februārī, 2012 (UTC)

"tad nederēs kādam citam", "varētu beigt skaldīt matus" - nav arguments bet "neenciklopēdiskā" pļāpāšana. Atvēr lūdzu jebkuru lidzīgo sadalījuma tabulu jebkurā Vikipēdija - un tur būs PAR/PRET. Tas arī ir arguments. --Gwfan 09:57, 23 februārī, 2012 (UTC)

Šajā referendumā "pret" balsi vispār neietekmē uz to rezultātu, bet tie stāv tabulā kā pirmie. Tas ir nepareizi. --Gwfan 10:07, 23 februārī, 2012 (UTC)

Es uztrauktos tavā vietā vai tev nav kāda maza neirozīte - ka tāds sīkums kā kolonnu kārtīa izraisa tevī tādu spriedzi un pat "tas ir nepareizi". ĒteriskāFejiņa 10:59, 23 februārī, 2012 (UTC)

"Tāds sīkums" - nav arguments. Tev liekas sīkums, citam nē. P.S. Gaidu kādu argumentētu atbildi līdz dienas beigām. --Gwfan 11:05, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tas man mazliet atgādina "pierādi ka neesi kamielis". Ja jau tevi tas ta traumē - izkopē tabulu, nomaini kā tev patīk un priecājies. Tagad dēļ viena neirotiķa mainīt tabulu būtu izdabāšana untumam. ĒteriskāFejiņa 11:20, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tavi izteicieni atkal tuvojas Vikipēdijas noteikumu pārkāpumam. ;-( --Gwfan 12:02, 23 februārī, 2012 (UTC)

Un neuztraucies, esmu absolūti mierīgs ;-) --Gwfan 11:07, 23 februārī, 2012 (UTC)

Manuprāt, pirmajā kolonnā tiešām ir jābūt par. --GreenZeb — 2012. gada 23. februārī, plkst. 13.15 (UTC +2)

Es neredzu loģiku likt pirmajā rindā pret. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka tas, kādā secībā ir par/pret tabulā, zemapziņā iespaidos neizlēmušo lasītāju ideoloģiskos uzskatus vai arī to, cik krievisks/latvisks izskatīsies tiem referendums. --GreenZeb — 2012. gada 23. februārī, plkst. 13.26 (UTC +2)

Pret bija vair­āk nekā par, tāpēc arī pirmais. ĒteriskāFejiņa 11:28, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tā ir hronoloģiska secība, kādā atbildes tika uzdotas un sāka ar par un jebkur sāk ar par. Socioloģijā tas būs intervālu skalas tips, bet tikai ar diviem variantiem. Ja atbilžu variantu būtu vairāk, arī kolonnu būtu vairāk un tad jau to vadošo atbildi neliktu kā pirmo, mainot visu secību. --GreenZeb — 2012. gada 23. februārī, plkst. 13.36 (UTC +2)

Nu un tā tāda traģēdija, ja secību veido pēc principa, ka vispirms ir populārākā atbilde, nevis "par" uz biļeteniem bija rakstīts pa kreisi? Vienīgais iemesls kāpēc kādam šis jautājums varētu būt svarīgs ir kaut kāda ilūzija, ka tas, ka viņam tuvākais variants kaut kādā veidā ir labāks, ja to ieliek pirmo. Jeb kā tu teici - iedoma, ka tautas zemapziņā referenduma rezultāts izskatīsies citādāks, ja "Par" būs pirmais. Nez kāpēc man liekas, ka nākamais ko sagaidīsim, pēc tam kad būs veikts šis pilnīgi bezjēdzīgais darbs, būs niknu fejiņu uzlidojums. Un vēl man liekas, ka ir svarīgāki jautājumi šai pasaulē (un rakstā) ko risināt ~~Xil (saruna) 12:14, 23 februārī, 2012 (UTC)

Es neesmu niknā, es esmu ēteriskā fejiņa. Un ja tas kā dziedē manis nodarīto "postu", es labprāt uzzinātu tos svarīgos rakstus/jautājumus. ĒteriskāFejiņa 12:25, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tiešām? Tev īpaši jānorāda, ko tieši tu varētu būt paspējis uzrakstīt/uzlabot, pa to laiku kamēr tu šei salmus kuli? Paņem kaut atver pēdējo izmaiņu lapu un augšā apskaties vai papildini šo pašu rakstu ar ko lietderīgu. Daudz, daudz svarīgākas lietas kā ņemties ap to vai "par" jabūt priekšā vai pakaļā ~~Xil (saruna) 14:06, 23 februārī, 2012 (UTC)

Es sev pakaļā neko negribu un ne jau es sāku monumetālo kauju par to pirmo kolonnu. ĒteriskāFejiņa 14:10, 23 februārī, 2012 (UTC)

Varētu padomāt, ka tavs mēģinājums iestāstīt pasaulei, ka arī tie, kas nebalsoja ir jāpieskaita pie "pret" nebija "monumentāls" ~~Xil (saruna) 14:19, 23 februārī, 2012 (UTC)

Es nevienam neko necenšos iestāstīt - tikai rūpīgi izlasīt Latvijas Republikas Satversmes 79. pantu un izdarīt loģiskus secinājumus. ĒteriskāFejiņa 14:27, 23 februārī, 2012 (UTC)

Vikipēdijas diskusiju lapas nav paredzētas, lai veidotu ieteicamās literatūras sarakstus tīri sava prieka pēc :P Es saprastu, ja tu ceptos teiksim par to, ka infokastē "pareizais" rezultāts vispār neparādās vai līdzīga reāla iemesla pēc, nevis tikai cepšanās pēc ~~Xil (saruna) 15:02, 23 februārī, 2012 (UTC)

Varbūt tiešām labāk papildināt pašu rakstu nekā te ķīvēties? Raksta sākumā pat rezultāti nav atrodami "infokasti" noskaitot :( --FRK (runas/darbi) 14:21, 23 februārī, 2012 (UTC)

Palasi augstāk vikipēdijas adminstratora Feena komentāru. ĒteriskāFejiņa 14:27, 23 februārī, 2012 (UTC)

Atvēru šo diskusiju un pārbijos, no tās apjoma :D Ja godīgi, tad arī es iedomājos, ka "par" būtu labi ielikt pirms "pret", jo tā ir pierasts (kā atceraties, es esmu "par" standartizāciju), bet pagaidām mani šī problēma īpaši nemoka :) Tāpat, diskusija norimsies un kāds klusām un bez pompa visu samainīs — i neviens nemanīs ;) --Digital1 16:38, 23 februārī, 2012 (UTC)

Kartes

Cik redzu, ir vajadzīga vēl viena karte, tā, kura ir pašlaik, atspoguļo tik referenduma rezultātus... bet derētu vēl otra, kura rādīs tik likumprojekta atbalstu no balsstiesīgo skaita pa reģioniem.
P.S. HistērikaFejiņa, šī karte nav kļūdaina, neizdomā --Dark Eagle 08:14, 23 februārī, 2012 (UTC)

Ja atļaujies izrunāties, tad es vairāk diskusijās ar tevi neiesaistīšos - cerēšu uz adminstracijas iesaistīšanos, jo man nav intereses karot ar vienu pintiķi, kurš izvēla stēlot muļķi, un visu dienu spaidīt "atcelt", jo tev personiski, kaut kas nepietiek. Es savu intepretāciju balstu valsts konsitūcijā, kas regulē aprēķināšanas kārtību, tu neko labāku par kļūdainu atsauci uz CVK un personiskām negācijām nespēj dot:

• Karte ir nepareiza, jo attiecības par/pret tiek aprēķinātas nepareizi, cik noportu kartes autors to laikam ar apzinās un tagad gaidīsim kad tiek augšupielādēta korektā versija (varētu pats, bet nav nepieciešamo zināšanu)
• Tas ka tu atbalsti kļūdainas informācijas publikāciju kaut ko liecina par tevi, ka vikipapildinātāju ĒteriskāFejiņa 08:18, 23 februārī, 2012 (UTC)

Vispār Satversmē iet runa tikai par kopskaitu visā valstī - "vai puse no visiem balsstiesīgajiem par". Kā atspoguļot rezultātus pa regioniem - nav teikts. Pieļauju ka var veidot dažādas kartes... --Gwfan 08:32, 23 februārī, 2012 (UTC)

ĒteriskāFejiņa - kāpēc tev neizvedot citu karti? --Gwfan 08:35, 23 februārī, 2012 (UTC)

Kādu "citu karti"? Es taču jau teicu, ka man nav nepieciešamo zināšanu lai labotu Digital1 kļūdaino versiju. Kādēļ man tēlot to, kas es neesmu? ĒteriskāFejiņa 08:36, 23 februārī, 2012 (UTC)

Patiesībā pareizi ir ka nav reģionāls sadalījums, karte pēc būtības ir metama (žēl, jo "d___ laiks un materiāls" kā saka), rezultātu interpetācija nodaļai vispār vajadzētu sastāvēt no viena teikuma - Par grozījumiem nobalsoja 17% balsstiesīgo, kas nav puse vai vairāk kā teikts Satversmes 79. pantā. Un āmen. ĒteriskāFejiņa 08:43, 23 februārī, 2012 (UTC)

Karte(s) un Satversme nav saistīti. Satversme vispār neinteresē sadalījums pa regioniem. Savukārt cilvēkiem, kas lasīs Vikipēdiju, tas varētu interesēt. --Gwfan 08:57, 23 februārī, 2012 (UTC)

Vispār vai adekvātāk nebūtu karte kur ir "par" nobalsojušie attiecībā pret balsstiesīgo skaitu procentuālā skalā no 0-100%? Man nav pārliecības, ka abi rezultāti kopā ir laba doma - ko tas ilustrē? Ka tur kur bija mazāk "pret" bija vairāk "par" un otrādi? Tiešām? Likt "par" būtu labāk, jo acīmredzot domas dalās par to vai neaizvilkties uz referendumu arī nav "pret", turklāt Satversmē ir runa par pusi kas nobalso "par" (un tā paša iemesla dēļ vajag balsstiesīgos, ne referenduma dalībniekus) ~~Xil (saruna) 09:00, 23 februārī, 2012 (UTC)

Ja tas būtu balsojums par regionālu valodu, tad gan būtu jāatpoguļo tikai Satversmes interpretāciju (ja tur tāda būtu). --Gwfan 09:03, 23 februārī, 2012 (UTC)

Un kāpēs Satversmes interpretācija (kas tur ir) nav jāatspoguļo tagad? Jo cilvēkiem tā ir interesantāk? Kas te izklaides portāls kaut kāds? ĒteriskāFejiņa 09:04, 23 februārī, 2012 (UTC)

Pro-par tautiešiem jau vienalga ka kļūdas. ĒteriskāFejiņa 19:47, 23 februārī, 2012 (UTC)

WTF?! Kāds tam sakars ar kaut kādu reģionālo valodu? ~~Xil (saruna) 09:10, 23 februārī, 2012 (UTC)

Es tikai gribēju teikt ka Satversmē nav definētas nekādas interpretācijas pa regioniem. ;-) --Gwfan 09:12, 23 februārī, 2012 (UTC)

Un vispār regionālais sadalījums izmantojot 2011 tautas skaitīsanas datus (kas atšķiras no oficiāla par ~200,000 cilvēkiem!) - būtu vispareizākais. --Gwfan 09:13, 23 februārī, 2012 (UTC)

Oficiāli 2011. gada tautas skaitīšanas dati nav publicēti - tā informācija, kas ir ir "provizoriska". ĒteriskāFejiņa 09:16, 23 februārī, 2012 (UTC)

Referenduma rezultāti arī pašlaik provizoriskie. provizoriskie + provizoriskie = provizoriskie ;-) --Gwfan 09:17, 23 februārī, 2012 (UTC)

Šodien 16:00 CVK būs oficiālā sanāksme par referenduma rezultātiem. ĒteriskāFejiņa 09:20, 23 februārī, 2012 (UTC)

Satversmē ir atrunāti vēlēšanu apgabali (kuru satur savukārt atrunāts citā likumā), bet pieejamie dati ir derīgi līdz novada līmenim. Nesaskatu kāda problēma rodas lietojot precīzākus datus. Provizoriskajos tautas skaitīšanas datos nav informācijas par balsstiesīgo skaitu. ~~Xil (saruna) 09:29, 23 februārī, 2012 (UTC)

Neparezi, ir informācija- TSK11-05. IEDZĪVOTĀJU VALSTISKĀ PIEDERĪBA STATISTISKAJOS REĢIONOS. --Gwfan 09:44, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tur ir Latvijas pilsoņu, nevis balsstiesīgo skaits ~~Xil (saruna) 09:47, 23 februārī, 2012 (UTC)

Ok, datus par balsstiesīgo (pilsoņu + vecums) - tiešam pagaidām nav. Noteikti būs vēlāk... --Gwfan 09:51, 23 februārī, 2012 (UTC)

Diez vai, tādi dati nekad neku nav bijušipubliski pieejami. Toties tur ir cilvēku līdz darbspējas vecumam (15) skaits, kas ir ap 200 000. Gan jau CVK tāpat izmanto tautas skaitīšanas datus ~~Xil (saruna) 11:59, 23 februārī, 2012 (UTC)

CVK tos 2011 datus nepaspēja izmantot (jo tie parādījās tikai 2012. janvarī) un izmantoja vecus "nepareizus". --Gwfan 12:07, 23 februārī, 2012 (UTC)

CVK norāda, ka izmanto datus uz 18. februāri. Tu sūdzējies, ka ir 200 000 atšķirība starp balsstiesīgo skaitu un pilsoņu skaitu, ko var izskaidrot ar to, ka balsstiesīgo skaitā neietilpst mazgadīgie. Un jebkurā gadījumā balsis skaita CVK pēc saviem datiem, nevis CVB. Un vispār kā būs ar to karti? ~~Xil (saruna) 12:19, 23 februārī, 2012 (UTC)

Neiet runa par mazgadīgiem. Apskaties lūdzu Latvijas_demogrāfija#Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā: 2010 — 2248374, 2011 — 2067887. --Gwfan 13:13, 23 februārī, 2012 (UTC)

P.S. ~200 000 atšķirība ir visiem iedzivotajiem (ieskaitot nepilsoņus). Pilsoņu skaitam atšķirība ir nedaudz mazāka bet arī ap 10%. --Gwfan 13:17, 23 februārī, 2012 (UTC)

Godīgi sakot šī klīniskā vēlme "uzskrūvēt" "par" balsojušo procentu jau ir pārvērtusies švakā komēdijā - vispirms nepareizās kolonnas, tad nepareizais balsstiesīgo skaits, kas tālāk - izmetīsim sievietes no balsstiesīgo skaita, jo ko tām džodžam darīt referendumā? ĒteriskāFejiņa 13:22, 23 februārī, 2012 (UTC)

Neloģiski. Tu pats sāka runāt par balsstiesīgo skaitu izmantošanu kartē. Es tikai gribēju piebilsts ka no 2012. janvāra ir svaigākaie dati par to un viss. --Gwfan 13:31, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tu taču apzinies ka tīri tehniski balsstiesīgo skaits ir izmainījies šodien kamēr te iet vaļā drāmas paraugdemonstrējumi, pat tevis peisauktie tautas skaitīšānas dati šodien jau ir nepareizi. Vai tas tevi traumē? ĒteriskāFejiņa 13:37, 23 februārī, 2012 (UTC)

Ja, balsstiesīgo skaits mainās visu laiku. Bet pēdējais zināms un oficiāli apstiprināts skaits - būtu 2011. gada tautas skaitīšana. --Gwfan 13:46, 23 februārī, 2012 (UTC)

Bet es taču jau peiminēju ka ir tikai provizoriskie rezultāti - tu tiešām nesaproti starpību, jeb izvēlies nesaprast? ĒteriskāFejiņa 13:49, 23 februārī, 2012 (UTC)

Provizoriskie rezultāti svārstās zem 1% robežā. Jebkurā gadījumā tur pagaidām nav opficiāla balsstiesīgo skaita. --Gwfan 13:55, 23 februārī, 2012 (UTC)

Vispār kopējais balsstiesīgo skaits balstās uz visiem Latvijas pilsoņiem, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo... t.i. šis jautājums ir izdiskutēts, jo tautas nobalsošanu te nekādīgi pielikt nevar, jo tiek neievērots ārzemēs dzīvojošo pilsoņu skaits, ar kuru palīdzību var uzskrūvēt procentu --Dark Eagle 13:32, 23 februārī, 2012 (UTC)

P.S. visi ārzemnieki vienalga tiek pieskaitīti pie Rīgas --Dark Eagle 13:33, 23 februārī, 2012 (UTC)

Rūpīgi papēti sevis paša par absolūto patiesību postulēto cvk lapu (kolonna vēlētāju skaits). ĒteriskāFejiņa 13:37, 23 februārī, 2012 (UTC)

Tieši tā, Ēteriskā, autors to apzinās :) Cien. Dark Eagle un Gwfan — lūdzu beidziet taisīt masveida histēriju par visiem sīkumiem pēc kārtas! Es jau vakar pateica, ka Sākumam uztaisīju šādu karti, varbūt kaut kad uztaisīšu arī pareizo variantu. Šī karte ir kā informatīvs materiāls, nekas vairāk. Daudz lēkāsies šo karti izdzēsīšu un uztaisīšu Latvijas karti, kur sarkanā iekrāsošu Zilupes novadu un uzredzēšanos. --Digital1 16:52, 23 februārī, 2012 (UTC)

Digital1, par tavu karti gan man gan Dark Eagle nebija nekādas pretenzijas. Diskusija bija drīzāk par to, ka pareizi būtu taisīt vēl citu karti, ko ierosināja ĒteriskāFejiņa. --Gwfan 17:36, 23 februārī, 2012 (UTC)

Labojuma pieprasījums (01-12-2021)

Nepareizi- Tā kā Saeima likumprojektu neatbalstīja, tad atbilstoši Satversmes 14. pantam Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija... Pareizi- Tā kā Saeima likumprojektu neatbalstīja, tad atbilstoši Satversmes 78. pantam Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija...

14. pants ir par Saeimas atsaukšanu, 78. pants ir par Satversmes grozījumiem.—Šo komentāru pievienoja 77.219.4.16 (diskusija • devums).

Izlaboju, pēc Satversmes tā sanāk. --Egilus (diskusija) 2021. gada 5. decembris, plkst. 23.18 (EET)

Labojuma pieprasījums (07-02-2022)

Lūgums papildināt tekstu ar sekojošu informāciju:

Noraidošās kampaņas centrā bija biedrības „Par latviešu valodu” akcija "Celies un ej!" [saite: www.https://www.facebook.com/celiesunej/], kuru šim mērķim noorganizēja pieci domubiedri: Māris Slokenbergs, Andrejs Mežmalis, Ruta Pazdere, Arnis Salnājs un Aldis Austers. Neilgi pirms referenduma sabiedriskās aptaujas (25.01.2012.) liecināja, ka 17,6 % no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem gatavojas balsot par grozījumiem, 39,1 % - pret, savukārt 37,3 % -, ka neplāno referendumā piedalīties. Akcijas "Celies un ej!" mērķis bija pārliecināt neizlēmušo sabiedrības daļu piedalīties un balsot pret grozījumiem, lai, kā tika atzīmēts akcijas manifestā, "nevienam nekad vairs neienāktu prātā tautai vaicāt – vai tomēr nevēlaties divvalodību?" Akciju atbalstīja plašs sabiedrībā pazīstamu personību loks un tās īstenošanai atbalstītāji Latvijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs īsā laikā saziedoja 25 000 LVL (35 571 eiro). Par šiem līdzekļiem tika izplatītas skrejlapas, laikrakstos ievietotas publikācijas, izveidota interneta mājaslapa, noorganizēta preses konference un īstenota aktīva informācijas kampaņa sociālos tīklos un audiovizuālajos medijos.

Morua1973 (diskusija) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.20 (EET)

Kā liecina neatkarīgi avoti, biedrība sāka savu kampaņu tikai deviņas dienas pirms referenduma un attiecīgi nekādā centrā būt nevarēja. Reitingi, Jauns, Tvnet Par to, ka kampaņai būtu bijusi kāda ietekme uz nobalsošanas rezultātiem, neko neatradu. Pieminēt rakstā vispār derētu, bet ne jau nu tādā apoloģētiskā formā. Egilus (diskusija) 2022. gada 7. februāris, plkst. 21.02 (EET)

Līdz biedrības izveidošanai vispār nebija nekādas organizētas kampaņas. Rakstā pieminēto V. Vītola viedokli nevar uzskatīt par tādu, kam būtu bijusi ietekme. Viedoklis bija arī daudzām citām personībām, bet tā nebija kampaņa. Ja tomēr uzskatāt, ka Celies un ej! nebija ietekme, tad kā izskaidrosit referenduma rezultāta ievērojamās atšķirības, salīdzinot ar to, ko rādīja sabiedriskās aptaujas par gaidāmo balsošanas aktivitāti un balsošanas nodomiem pirms kampaņas? Celies un ej! ieguva plašu mediju ievērību, atbalstītāji sniedza intervijas, pieminot akciju u.t.t. Morua1973 (diskusija) 2022. gada 8. februāris, plkst. 01.45 (EET)

Ja nepatīk "centrā", rakstiet "redzamākais notikums". Morua1973 (diskusija) 2022. gada 8. februāris, plkst. 02.15 (EET)

Starp tām pusmiljons saitēm (daļa no kurām nestrādā) par biedrības darbību ir kāda, kas apliecinātu ietekmi un nozīmi? Te nekas man vai jums nav jāizskaidro,- vai nu tas saitēs ir, vai nav. Personiskajiem viedokļiem te nav nozīmes. Varu jau arī izskaidrot, ka vienmēr Latvijā ir bijusi liela atšķirība starp aptaujām un realitāti, un ka es tolaik pats dzīvoju un atceros, kā bija, bet tādi sīkumi kā mans viedoklis, lai cik tas nebūtu pareizs, rakstā nav iekļaujami. Kā jau minēju - pieminama tā grupa ir, bet neredzu pamata uzskatīt viņu par kaut ko mainījušu, kamēr nebūs faktu. Egilus (diskusija) 2022. gada 8. februāris, plkst. 03.52 (EET)

Ir pagājuši 10 gadi un daudzas saites loģiski, ka nestrādā. Toties ir saglabājušies avotu ekrānšāviņi, kurus varam uzrādīt. Izcelšu šeit vienu, proti, http://www.ir.lv/2012/2/9/kursite�pakule-dosies-uz-latgali-teikt-ne-krievu�valodai [Medijs: ir.lv. Rakstā pieminēta akcija CELIES UN EJ kā vērienīgākā PRET divvalodību akcija.

Akcijas vērienīgums manuprāt šaubas nerada. Baidos, ka tādas tiešas norādes, ka kampaņai bija vai nebija nozīme, nekur neatradīsiet, jo tādas analīzes par šādām kampaņām parasti netiek veidotas. Taču nenoliedzams ir fakts, ka Celies un ej! bija vienīgā un redzamākā kampaņa pret divvalodību.

Šobrīd šķirklis par valodas referendumu nav līdzsvarots un objektīvs. Izvirzītie viedokļi ir selektīvi, un nav skaidrs, kāpēc tieši šie viedokļi izcelti, nevis kādi citi. Turklāt atbalstošās puses sadaļa, kura zaudēja referendumā, ir daudz plašāka par noraidošās puses. Tas nav loģiski. Morua1973 (diskusija) 2022. gada 8. februāris, plkst. 13.17 (EET)

Nu tad kāda jēga likt saites, kuras nestrādā? Tās tikai piesārņo diskusiju un apliecina nenopietnību. Šoreiz ieliktā tāpat nestrādā, starp citu, jo satur neatbilstošus simbolus. Lai kaut ko uzrakstītu, principā pietiek ar tām saitēm, kuras norādīju es, bet tas nebūs tāds reklāmas teksts kā jūsējais. Egilus (diskusija) 2022. gada 8. februāris, plkst. 13.34 (EET)

Starp citu, es mazliet paskaitīju. Nepiedalījās 30%, pirms kampaņas solījās nepiedalīties 37%. Pirms kampaņas "par" gribēja balsot 18%, nobalsoja 25%. Precīza sakritība... Tas tā, humoram. Egilus (diskusija) 2022. gada 8. februāris, plkst. 14.31 (EET)