Diplakanti

Diplakanti (Diplacanthus) ir klimatijveidīgo akantodu ģints. Tās pārstāvji dzīvoja devona periodā, bija izplatīti Skotijā, Kanādā, Dienvidāfrikā u.c. Šīs dzimtas pārstāvji ir sastopami arī Latvijas devona nogulumos. Diplakantu tipveida suga ir Diplacanthus crassisimus.

Diplakanti Diplacanthus Agassiz, 1843
Diplakants (Diplacanthus striatus).
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase	Žokļžaunzivis (Acanthodii)
Kārta	Klimatijveidīgās (Climatiiformes)
Dzimta	Diplakantīdas (Diplacanthidae)
Ģints	Diplakanti (Diplacanthus)
Iedalījums
† Diplacanthus acus † Diplacanthus crassisimus † Diplacanthus tenuistriatus
Diplakanti Vikikrātuvē

Apraksts

Nelielas zivis ar nedaudz izliektu muguras līniju. Ķermeņa maksimālais augstums atrodas priekšējā muguras spuras dzelkšņa vietā, kas projicējas starp krūšu un vēdera spuru. Aizmugurējās muguras spuras dzelksnis projicējas pretī anālajam dzelksnim vai arī nedaudz pirms tā. Muguras, vēdera un anālā dzelkšņu peldplēves aiziet pilnībā vai gandrīz pilnībā līdz dzelkšņu galiem. Aste ir īsa un spēcīga. Cirkumorbitālais gredzens sastāv no vienas iegarenas un daudzām īsām plātnītēm. Plecu joslas ādas un endoskeleta elementus veido krūšu un admediānie dzelkšņi, skapulokorakoīds, prokorakoīds, pinnālās un priekšējās vēdera plātnes, savienotas ar locītavu vai saaugušas kopā vienotā struktūrā katrā ķermeņa pusē. Ārējie (krūšu) dzelkšņi ir daudz lielāki par iekšējiem (admediānajiem) dzelkšņiem. Dzelkšņi ornamentēti ar rupjām gareniskām ribiņām, vietām paugurainām. Krūšu spuru dzelkšņiem aizmugurējā malā ir sīku dzelksnīšu rinda.

Zvīņas

Zvīņas pārsvarā ir sīkas. Gareniskie ķīlīši uz vainaga ir šauri, augsti un sadalīti ar dziļām vadziņām. Vainaga priekšējā daļā tie izvietoti radiāli vai vēdekļveidīgi. Aizmugurējā daļā bieži vien orientēti perpendikulāri vainagam. Parasti krasi izceļas daudz platākais un augstākais centrālais ķīlis. Kakliņš ir augsts, gluds vai ar izaugumiem sānu sieniņās. Pamats ir neliels un izliekts. Vainagu veido mezodentīns. Zvīņās ir kanālu tīkls, kas caur porām atveras augstu kakliņa aizmugurē. Pamatnes bezšūnu kaula audi ir caurausti ar lieliem, zarotiem kanāliem. Šarpeja šķiedra ir izteikti saskatāma. Radiālie kanāli virs pamatnes virsmas un augšupejošie kanāli kakliņā ir ar pārtraukumiem un atstarpēm.

Sistemātika

• †D. acus Gess, 2001
• †D. crassisimus Duff, 1842 (tipveida suga)
• †D. gravis? Valiukevičius, 1986
• †D. kleesmentae? Valiukevičius, 1988
• †D. poltnigi? Valiukevičius, 2003
• †D. solidus? Valiukevičius, 1986
• †D. tenuistriatus Traquair, 1844

(†) - izmirušu organismu grupa.