Dižgliemeņu dzimta (latīņu: Unionidae) ietilpst dižgliemeņu kārtā. Latvijā ir sastopamas trīs šai dzimtai piederošās ģintis: Bezzobes (Anodonta), Pseudanodonta un Perlamutrenes (Unio). Ģeohronoloģiski dižgliemenes ir zināmas no triasa perioda līdz mūsdienām.

Dižgliemeņu dzimta
Unionidae Fleming, 1828
Slaidā perlamutrene (Unio pictorum)
Slaidā perlamutrene (Unio pictorum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsMoluski (Mollusca)
KlaseGliemenes (Bivalvia)
KārtaDižgliemeņu kārta (Unionoida)
VirsdzimtaDižgliemeņu virsdzimta (Unionoidea)
DzimtaDižgliemeņu dzimta (Unionidae)
Iedalījums
Dižgliemeņu dzimta Vikikrātuvē

Čaula biežāk ir iegarena, nekā augsta, gluda vai retāk ornamentēta, no ārpuses klāta ar tumši zaļu (reizēm tumši rūsganu) epidermu. Izmēri variē no 3 līdz 25 cm. Zem epidermas atrodas plāns prizmatiskā kalcīta slānis, aiz kura seko biezs perlamutra slānis. Čaulas virsotnes ir satuvinātas priekšējā daļā, parasti noberztas, reizēm ar ornamentējuma pēdām. Daudzām ģintīm čaulu uzbūvē dzimumu dimorfisms izpaužas diezgan krasi. Ir bijuši gadījumi, kad vienas sugas dažādu dzimumu pārstāvji tika aprakstīti kā dažādas sugas.

Kāja ir ķīļveidīga. Pieaugušām formām bisusa dziedzera nav, taču tā ir kāpuriem. Žaunas ir plātņveidīgas. Sifoni ir vāji attīstīti, mantijas lapiņu malas nav saaugušas.

Dižgliemeņu dzimta (Unionidae)