Devona (sala)

Šis raksts ir par salu. Par grāfisti Anglijā skatīt rakstu Devona.

Devona (angļu: Devon Island) jeb Tallurutita (inuītu: ᑕᓪᓗᕈᑎᑦ) ir sala Kanādas ziemeļos Karalienes Elizabetes salu arhipelāgā. Sestā lielākā Kanādas sala, 27. lielākā sala pasaulē un pasaulē lielākā sala bez pastāvīgiem iedzīvotājiem.

Devona
Devona Devona Devona
Ģeogrāfija
Koordinātas	75°15′N 88°00′W
Arhipelāgs	Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Platība	55247 km²
Garums	524 km
Platums	155-476 km
Augstākais kalns	Devonas ledājs 1920 m
Administrācija
Kanāda
Teritorija	Nunavuta
Demogrāfija
Iedzīvotāji	neapdzīvota
Devona Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Atrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga Karalienes Elizabetes salu grupā. Ziemeļos Džonsa šaurums un Belčera šaurums salu atdala no Elsmīra salas un Kornvolas, austrumos krastus apskalo Bafina līcis, dienvidos Lenkasteras šaurums atdala no Bafina salas, bet rietumos Penija šaurums un Velingtona šaurums atdala no Kornvolisas un Batērsta salas. Sala izstiepta austrumu—ziemeļrietumu virzienā 524 km garumā; ziemeļrietumos beidzas ar Grinela pussalu. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Salas austrumu galā pastāvīgs ledājs, kas vainagojas ar salas augstāko punktu Devonas leduskupolu (1920 m vjl). Pārējā salas teritorijā valda arktiskais tuksnesis, ir vairākas nelielas kalnu grēdas.

Vēsture

Pirmie no eiropiešiem salu 1616. gadā atklāja angļu jūrasbraucēji Viljams Bafins un Roberts Bailots. 1819. gadā Viljams Parijs nokartēja salas dienvidu krastu un nosauca salu Anglijas grāfistes Devonas vārdā par Ziemeļu Devonu (North Devon). 19. gadsimtā nosaukums tika vienkāršots par Devonu.

1924. gadā salas dienvidaustrumu krastā tika izveidota Dandashārboras apmetne, ko vēlāk iznomāja Hudzona līča kompānijai. 1933. gadā apmetnē tika nomitinātas vairākas inuitu ģimenes no Keipdorsetas, bet 1940. gadu sākumā apmetne tika pamesta. 1940. gadu beigās apmetni īslaicīgi izmantoja Karaliskā Kanādas jātnieku policija.

1960. gados salas ziemeļaustrumos darbojās Ziemeļamerikas Arktikas institūta organizētā Devonas salas pētniecības stacija.

Salas rietumu daļā atrodas Hotona meteorīta krāteris, kas tiek atzīts par vietu, kas vistuvāk atbilst Marsa planētas apstākļiem. Krātera rietumu malā no 2000. gada darbojas Marsa biedrības ierīkota apmetne FMARS. Līdzīgus pētījumus veic arī NASA un Kanādas Kosmosa aģentūra netālu ierīkotajā Hotona-Marsa projekta stacijā.

Galerija

• 
  Pamesta apmetne Dandashārbora
• 
  Ledāja ala
• 
  Marsa biedrības kapsulas celtniecība
• 
  Mūžīgais sasalums

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Devona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)