Šis raksts ir par salu. Par grāfisti Anglijā skatīt rakstu Devona.

Devona (angļu: Devon Island) jeb Tallurutita (inuītu: ᑕᓪᓗᕈᑎᑦ) ir sala Kanādas ziemeļos Karalienes Elizabetes salu arhipelāgā.[1] Sestā lielākā Kanādas sala, 27. lielākā sala pasaulē un pasaulē lielākā sala bez pastāvīgiem iedzīvotājiem.

Devona
Devona
Devona (Kanāda)
Devona
Devona
Devona (Nunavuta)
Devona
Devona
Devona (Ziemeļamerika)
Devona
Devona
Ģeogrāfija
Devona
Koordinātas 75°15′N 88°00′W / 75.250°N 88.000°W / 75.250; -88.000Koordinātas: 75°15′N 88°00′W / 75.250°N 88.000°W / 75.250; -88.000
Arhipelāgs Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Platība 55247 km²
Garums 524 km
Platums 155-476 km
Augstākais kalns Devonas ledājs
1920 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Karogs: Nunavuta Nunavuta
Demogrāfija
Iedzīvotāji neapdzīvota
Devona Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Atrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga Karalienes Elizabetes salu grupā. Ziemeļos Džonsa šaurums un Belčera šaurums salu atdala no Elsmīra salas un Kornvolas, austrumos krastus apskalo Bafina līcis, dienvidos Lenkasteras šaurums atdala no Bafina salas, bet rietumos Penija šaurums un Velingtona šaurums atdala no Kornvolisas un Batērsta salas. Sala izstiepta austrumu—ziemeļrietumu virzienā 524 km garumā; ziemeļrietumos beidzas ar Grinela pussalu. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Salas austrumu galā pastāvīgs ledājs, kas vainagojas ar salas augstāko punktu Devonas leduskupolu (1920 m vjl). Pārējā salas teritorijā valda arktiskais tuksnesis, ir vairākas nelielas kalnu grēdas.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmie no eiropiešiem salu 1616. gadā atklāja angļu jūrasbraucēji Viljams Bafins un Roberts Bailots. 1819. gadā Viljams Parijs nokartēja salas dienvidu krastu un nosauca salu Anglijas grāfistes Devonas vārdā par Ziemeļu Devonu (North Devon). 19. gadsimtā nosaukums tika vienkāršots par Devonu.

1924. gadā salas dienvidaustrumu krastā tika izveidota Dandashārboras apmetne, ko vēlāk iznomāja Hudzona līča kompānijai. 1933. gadā apmetnē tika nomitinātas vairākas inuitu ģimenes no Keipdorsetas, bet 1940. gadu sākumā apmetne tika pamesta. 1940. gadu beigās apmetni īslaicīgi izmantoja Karaliskā Kanādas jātnieku policija.

1960. gados salas ziemeļaustrumos darbojās Ziemeļamerikas Arktikas institūta organizētā Devonas salas pētniecības stacija.

Salas rietumu daļā atrodas Hotona meteorīta krāteris, kas tiek atzīts par vietu, kas vistuvāk atbilst Marsa planētas apstākļiem. Krātera rietumu malā no 2000. gada darbojas Marsa biedrības ierīkota apmetne FMARS. Līdzīgus pētījumus veic arī NASA un Kanādas Kosmosa aģentūra netālu ierīkotajā Hotona-Marsa projekta stacijā.

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 164. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu