Batērsta sala
- Šis raksts ir par salu Kanādā. Par salu Austrālijā skatīt rakstu Batērsta sala (Austrālija).
Batērsta sala (angļu: Bathurst Island) ir neapdzīvota sala Kanādas ziemeļos Karalienes Elizabetes salu arhipelāgā.[1] 13. lielākā Kanādas sala, 54. lielākā sala pasaulē.
| Batērsta sala | |
|---|---|
 Ziemeļbrieži Kausuitukas nacionālajā parkā | |
  Batērsta sala  Batērsta sala  Batērsta sala | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Koordinātas | 75°46′N 99°47′W / 75.767°N 99.783°WKoordinātas: 75°46′N 99°47′W / 75.767°N 99.783°W |
| Arhipelāgs | Kanādas Arktiskais arhipelāgs |
| Platība | 16042 km² |
| Garums | 188 km |
| Platums | 101-151 km |
| Krasta līnija | 2069 km |
| Augstākais kalns |
Stoksa kalns 412 m |
| Administrācija | |
 Kanāda | |
| Teritorija |
 Nunavuta |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | neapdzīvota |
 Batērsta sala Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAtrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga Karalienes Elizabetes salu Perija salu grupā. Penija šaurums ziemeļaustrumos salu atdala no Devonas salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no Kornvolisas, dienvidos Vikonta Melvila šaurums atdala no Velsas Prinča salas, bet rietumos Baiama Mārtina šaurums — no Baiama Mārtina salas. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no tām ir Aleksandera, Mesija, Vanjē, Kemerona un Helinas salas ziemeļu un ziemeļrietumu piekrastē. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda arktiskais tuksnesis. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,[2] vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuSala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā inuīti salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja Viljams Perijs, nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (Henry Bathurst) vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū.
1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu magnētiskais pols. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja Augstās Arktikas pētniecības staciju, kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Batersta sala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 98. lpp.
- ↑ Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)
- ↑ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Batērsta sala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)