Dejotājmušas, dejotājmušu dzimta jeb šūpotnīšu dzimta[1] (Empididae) ir divspārņu kārtas kukaiņu dzimta, kurā apvienotas vairāk kā 4000 aprakstītas sugas, bet kopumā tās varētu būt vairāk kā 7500 sugas.[2] Fosilas dejotājmušas ir zināmas no krīta perioda. Tās bieži atrod dzintaros. Dejotājmušas plaši izplatītas visā pasaulē, īpaši daudz to ir mitros mežos un purvos. Latvijā novērotas apmēram 35 dejotājmušu sugas.[3]

Dejotājmušas
Empididae (Latreille, 1804)
Dejotājmuša (Empis livida)
Dejotājmuša (Empis livida)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaDivspārņi (Diptera)
ApakškārtaMušveidīgie (Brachycera)
InfrakārtaMušu infrakārta (Muscomorpha)
VirsdzimtaDejotājmušu virsdzimta (Empidoidea)
DzimtaDejotājmušas (Empididae)
Iedalījums

7 apakšdzimtas:

Dejotājmušas Vikikrātuvē

Izskats labot šo sadaļu

 
Dažas dejotājmušu sugas barojas ar ziedu nektāru
 
Tēviņš uz pārošanos ierodas ar dāvanu - nomedītu kukaini

Dejotājmušas ir ļoti mazas līdz vidēji lieli kukaiņi. Atkarībā no sugas tās var būt 1—15 mm garas.[2] Tās var būt gan tumšas, gan gaišas, retāk metāliski zaļas. Ķermenis parasti ir iegarens, lai gan dažām sugām tas ir īss. Tipisks dejotājmušas siluets ir ieslīpi novietots ķermenis, uz aizmuguri nolaižoties uz leju. Saliktās acis lielas, taustekļiem ir tikai viens segments, kājas garas, arī snuķītis ir garš, adatveidīgs. Dejotājmušām ir neproporcionali maza galva, tā ir noapaļota, bieži šaurāka nekā krūtis.[2][4]

Ekoloģija labot šo sadaļu

Lielākā daļa dejotājmušu pieaugušie īpatņi ir plēsēji, tomēr dažas sugas barojas ar ziedu nektāru.[2] Arī augsnē dzīvojošie kāpuri var būt gan plēsīgi un baroties ar citu kukaiņu kāpuriem, gan baroties ar trūdošu augu daļām.[4] Garais, adatveidīgais snuķītis ir pielāgots gan kukaiņu izsūkšanai, gan arī nektāra sūkšanai.

Par medījumu parasti kalpo sīkie divspārņi, cikādes, blaktis, tripši, tauriņi un citi nelieli kukaiņi,[2] kurus dejotājmušas satver ar savām priekškājām. Dejotājmušām ir liela nozīme kukaiņu kopējās populācijas dabīgajā ierobežošanā. Atsevišķas sugas papildus barojas arī ar ziedu nektāru un ziedputekšņiem.

Dejotājmušas ir sastopamas uz koku lapām un stumbriem, arī uz ziediem un ūdensaugiem; kāpuri attīstās mitrā augsnē, meža zemsedzē, kritalās, dažām sugām kāpuri dzīvo ūdenī, attīstās upēs un strautos. Lai arī lielākā daļa sugu mājo mežā, vairākas sugas saistītas ar atklātām ainavām: pļavām, upju krastiem un pludmales kāpām.[2]

Bioloģija labot šo sadaļu

Daudzas dejotājmušu sugas pārojas uz zemes vai uz augiem, pirms tam pulcējoties riesta baros.[2][4] Baros var būt tikai mātītes, tikai tēviņi vai arī jaukti bari. Viendzimuma bari kalpo, lai pretēj;a dzimuma indivīds ierastos un izvēlētos sev partneri.[4] Atšķirīgām sugām bari veidojas atšķirīgos diennakts laikos - dažām sugām bars novērojams visas dienas garumā, citām tikai krēslā. Bars parasti atrodas kādā iezīmētā vietā - zem nokarena zara, saulainā klajumā un citās vietās.[4]

Īpaši savdabīgas ir dejotājmušu "dejas" kāzu lidojuma laikā (no tā cēlies arī dzimtas nosaukums). Tēviņš un mātīte veic sinhronas un diezgan sarežģītas kustības, tuvojoties un attālinoties, kustoties pa labi un pa kreisi, reizēm pārvietojoties pa apli vai astoņnieku. Deju kustības katrai dejotājmušu sugai ir atšķirīgas, tādējādi caur šādu deju tiek noteikta partnera piederība pareizajai sugai. Šīs dejas raksturojas arī ar to, ka tēviņi ņem līdzi visbiežāk labi iepakotu, zīda tīmeklī ietītu medījumu — sīku mušiņu vai odu. Reizēm zīda pauniņa ir tukša, bez kukaiņa.[4] Pirms kopulācijas tēviņš šo „dāvanu” piedāvā mātītei, tādējādi glābjot savu paša dzīvību, jo mātītes bieži vien pēc kopulācijas var apēst arī tēviņu. Interesanti, ka šādu „dāvanu” partnerei sagādā arī no ziedu nektāra pārtiekošās sugas, un tēviņam nav jābaidās kļūt par partneres upuri.

Sistemātika labot šo sadaļu

 
Dejotājmušām ir ļoti neliela galva, kas ir šaurāka par krūtīm

Dejotājmušu dzimta (Empididae)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas daba: Dejotājmušas
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Characteristics and Natural History of “Empididae”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. septembrī. Skatīts: 2015. gada 26. septembrī.
  3. «Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 26. septembrī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Bugguide: Family Empididae - Dance Flies

Ārējās saites labot šo sadaļu