Deisms
Deisms ir reliģiska filozofija, kurā Dievu skata tikai kā pasaules pirmscēloni, kas ir nošķirts, nav līdzdalīgs un atbildīgs par pasaules turpmākām norisēm un procesiem. Deisti uzskata, ka, piemēram, mūsdienu pasaule ir tās pašas likumu varā, ne Dieva pakļautībā. Līdz ar to deisti noliedz arī visu pārdabisko, pareģojumus un brīnumus.
.png)
Deisma idejas sāka izplatīties apgaismības periodā (17.—18. gadsimtā). Deisma koncepciju ieviesa Čerberijas Herberts savā darbā De Veritate (1624).[1][2]
Tiek izšķirtas divas deisma formas: klasiskais deisms un modernais deisms.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Basil Willey. The Seventeenth Century Background, 1934.
- ↑ John Orr. English Deism: Its Roots and Its Fruits, 1934. 59. lpp.
 | Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |