Degu ģints (Octodon) ir degu dzimtas (Octodontidae) grauzēju kārtas (Rodentia) viena no ģintīm. Degu ģintī ir 4 sugas, no kurām pazīstamākā ir degu (Octodon degus). Degu ģints pārstāvji ir gan dienas, gan nakts dzīvnieki. Mazākais no visiem ir parastais degu (Octodon degus)[1]. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka degu ir ļoti laba redze, un tie var redzēt arī ultravioletos starus. Kā arī zinātnieki ir atklājuši, ka degu kažoks un svaigs urīns atstaro ultravioletos starus, kas nozīmē, ka degu var redzēt urīnu, ar ko ir iezīmēta teritorija[2].

Degu ģints
Octodon (Bennett, 1832)
Degu (Octodon degus)
Degu (Octodon degus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
VirsdzimtaDegu virsdzimta (Octodontoidea)
DzimtaDegu dzimta (Octodontidae)
ĢintsDegu ģints (Octodon)
Degu ģints Vikikrātuvē

Degu ģints dzīvnieki ir vieni no senākajiem grauzējiem, kas dzīvoja Dienvidamerikā jau oligocēnā. To fosilijas ir apmēram 28,5 - 23,8 miljonus gadu vecas[3]. Degu ģints dzīvnieki mūsdienās pamatā ir sastopami Čīlē, izņemot Bridžesa degu (Octodon bridgesi), kas dzīvo Argentīnā[4].