Daugavpils trakts
Daugavpils trakts (poļu: trakt dyneburski) jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.
Vēsture labot šo sadaļu
Daugavpils stārastija izveidota Cēsu vaivadijas sastāvā pēc Livonijas kara beigām. 1620. gadā jezuīti uzcēla pirmo Daugavpils katoļu baznīcu. 1656. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs ieņēma Daugavpils traktu un pārdēvēja Daugavpili par Borisogļebsku, kurā lika celt pareizticīgo baznīcu.
1667. gadā pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas krievi okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1671.-1673. gadā jezuīti atjaunoja baznīcu Daugavpils cietokšņa teritorijā. 1677. gadā Dinaburga kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru, Inflantijas seimiku sanākšanas vietu un Latgales-Piltenes bīskapu rezidenci. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1710. gada mēra epidēmijā izmira gandrīz viss Dinaburgas garnizons. 1737. gadā jezuītu ordenis cietokšņa teritorijā uzcēla jaunu mūra baznīcu baroka stilā.[1]
Pēc pievienošanas Krievijas impērijai to pārdēvēja par Daugavpils apriņķi (poļu: powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд).
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga: 1999. - 130 lpp.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |