Daugavas Vanagi

Daugavas Vanagi (DV) ir trimdas latviešu organizācija.

Organizācijas logo

Vēsture

Daugavas Vanagu organizācijas sākumi atrodami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā Pasaules kara noslēguma. Daugavas Vanagu organizāciju dibināja šajā karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie Latviešu leģiona kareivji. Jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija izpalīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm.

Aptuveni 25 000 latvieši bija ieslodzīti rietumu sabiedroto pārvaldītās karagūstekņu nometnēs. Lielākais skaits atradās britu pārvaldītās nometnēs ziemeļu Vācijā. Kaut daudzi bija izkaisīti starp daudzām nometnēm, apmēram 12 000 mājoja Cēdelgēmas nometnē Beļģijā. No darbības sākumiem 1945. un 1946. gadā Daugavas Vanagu organizētājiem bija atļauts sazināties ar latviešiem citās nometnēs, lai izveidotu tīklu savstarpējam atbalstam. Kaut sākumā biedri sastāvēja no bijušajiem leģionāriem, Daugavas Vanagu organizācijas dibinātāji cerēja ietvert visus latviešus viņu biedru rindās. Pēc viņu izlaišanas no karagūstekņu nometnēm 1946. gadā, bijušie zaldāti pārcēlās uz bēgļu nometnēm, kur viņi turpināja centienus piedāvāt savstarpēju atbalstu un izturēt savu vienotību.

1950. gadu sākumā, latvieši bēgļu nometnes atstāja un pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, Rietumeiropā, Kanādā, Dienvidamerikā, un Amerikas Savienotajās Valstīs. Daugavas Vanagu organizācija gāja viņiem līdzi.

Caur gadu desmitiem Daugavas Vanagu biedri turpināja savu uzdevumu savākt un savienot latviešus, lai saglabātu latviešu nācijas vienotību. Ilgus gadus šo uzdevumu izprata kā cīņu par Latvijas atbrīvošanu no padomju varas. Daugavas Vanagi ir arī pūlējusies veicināt latviešu jauniešu izglītību un viņu iesaistīt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kopienā. Tas tiek darīts, piedāvājot stipendijas un atbalstot latviešu skolas, korus, tautas deju kopas, teātru kopas, sporta komandas un daudzas un dažādas kulturālās nodarbības.

Mērķi un uzdevumi

Latviešu aprūpes biedrība Daugavas Vanagi (DV) ir bezpeļņas nevalstiskā organizācija ar šādiem uzdevumiem:

• Pulcēt latviešus visā pasaulē vienotas tautas kopības saglabāšanai;
• Kopt un uzturēt latviešu starpā varoņgaru, nacionālo vienotību un morālisko stāju;
• Palīdzēt grūtības nonākušiem tautiešiem;
• Atbalstīt un veicināt latvisko kultūru, izglītību un jaunatnes attīstību;
• Aizstāvēt Latvijas neatkarību un brīvību;
• Stiprināt ticību Latvijas valstij, tās demokrātiskās iestādēs, cilvēku tiesībās un brīvībai;
• Godināt visus karavīrus, kas cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību;
• Sadarboties ar cilvēkiem no citām tautām kopējo interešu un mērķu sekmēšanai.

Biedri

Par Daugavas Vanagu biedru var kļūt katrs, kas atbalsta Daugavas Vanagu mērķus un darbību. Aktīvie biedri, kam ir balsstiesības vietējo DV apvienību sapulcēs, kā arī citās statūtos paredzētās vēlēšanas, ir tādi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Daugavas Vanagu biedri ir arī sadalāmi vienā vai vairākās šādās kategorijās: "Vanadzēni" — jaunāki par 16 gadiem; Daugavas Vanagu Jaunatne — no 16 līdz 30 gadu vecumam; un Aktīvie biedri — kam 18 gadi un vecāki. Sievietes ir arī biedri "Vanadzēs". Pēc Daugavas Vanagu iestāšanās lūguma iesniegšanas, potenciālos biedrus uzņem pēc apstiprināšanas vietējā Daugavas Vanagu apvienības valdē ar 2/3 balsu vairākumu.

Pazīstamākie Vanagi

• Arveds Alksnis,
• Rūdolfs Bangerskis,
• Andrejs Eglītis,
• Uldis Ģērmanis,
• Austris Grasis
• Vilis Janums,
• Kārlis Lobe,
• Zenta Mauriņa,
• Artūrs Silgailis

Organizatoriskā struktūra

Organizācijas Daugavas Vanagi pamatā ir vietējās Daugavas Vanagu apvienības un kopas, kas atrodas, kur latvieši mīt: Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Dienvidamerikā, Rietumeiropā un pašā Latvijā. Katras valsts Daugavas Vanagu apvienības sastāv valsts mēroga Daugavas Vanagu zemes valdē. Visas Daugavas Vanagu zemes valdes sastāv pasaules mēroga Daugavas Vanagu Centrālā valdē. Daugavas Vanadzes (sieviešu palīgdarbības organizācija) pamatā arī ir vietējās Vanadžu kopas, kas sadarbojās ar savām vietējām Daugavas Vanagu apvienībām un kopām. Vanadzēm ir savi zemes un pasaules mēroga organizācijas. Kopā Daugavas Vanagi un Vanadzes veido Daugavas Vanagu saimi.

Katru gadu Daugavas Vanagu apvienības un kopas izrauga delegātus uz Delegātu sapulci, kas notiek aprīlī vai maijā. Delegātu sapulce ievēl Zemes valdi. Zemes valdē darbojās valdes priekšnieks, sekretārs, kasieris un vairāki nozaru vadītāji. Ir nozares aprūpei, biedrzinim, ideoloģijai, informācijai, kultūrai, sportam, Vanadzēm un jaunatnei. Zemes valdei klāt darbojas vairākas komisijas.

Sarīkojumi un nodarbības

Vietējās Daugavas Vanagu apvienības un kopas rīko dažāda veida nodarbības par labu saviem biedriem un vietējai sabiedrībai. To skaitā ir koncerti, dzejas lasījumi, referāti, video izrādes, teātra izrādes, izbraukumi, izstādes, tirdziņi, un sporta spēles. Arī tiek rīkoti piemiņas, svētku, labdarības un citas sanāksmes. Dažas apvienības sponsorē teātru kopas, tautas deju kopas, skautu un gaidu vienības, dziesmu grupas un bibliotēkas.

Labdarības un palīdzības darbs

Katra Daugavas Vanagu apvienība un kopa sniedz dažāda veida atbalstu un palīdzību grūtībās nonākušiem tautiešiem Latvijā un visās zemēs, kur Daugavas Vanagu ir aktīvi. Starp tiem, kas saņem šo palīdzību, ir vecie ļaudis, slimie, invalīdi, daudzbērnu ģimenes un bāreņi. Sevišķu vērību piegriež bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm. Pabalstus arī dod slimnīcām, bērnu namiem un labdarības fondiem.

Atbalsts kultūrai, izglītībai un jaunatnei

Katra Daugavas Vanagu apvienība un kopa arī atbalsta latvisko kultūru, izglītību un jaunatnes audzināšanu. Atbalstu dod latviešu skolām (Latvijā un citās zemēs), vasaras vidusskolām, stipendijām un vasaras nometnēm

Pasaules publikas izglītošana vēstures jautājumos

Daugavas Vanagi uzskata, ka cilvēkiem visā pasaulē ir jāzina un jārespektē patiesība par Latvijas vēsturi, it sevišķi par notikumiem padomju un nacistu okupācijas laikā. Tādēļ Daugavas Vanagu apvienības un kopas atbalsta: Latvijas Brīvības pieminekļa atjaunošanu; Latvijas okupācijas muzeju; Lestenes Brāļu kapus Kurzemē; Komunisma upuru pieminekļa veidošanu ASV galvaspilsētā Vašingtonā un Kanādas galvaspilsētā Otavā; un dažādus centienus izglītot pasaules publiku par visiem Latvijas 20. gadsimta vēstures aspektiem. Šim nolūkam Daugavas Vanagu Centrālā Valde 2000. gadā publicēja grāmatu Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990, ISBN 91-87114-35-6. Daugavas Vanagi Kanādā 2009. gadā publicēja Edgara Jasūna Aiz Dzelzs vārtiem Internetā klausāmgrāmatu formātā. Kopš 2009. gada Daugavas Vanagu Mēnešraksts ir pieejams Internetā. Audio formātā publicētas Dr. Ulža Ģērmaņa „Latviešu tautas piedzīvojumi“ un „Pakāpies tornī“. Arnolda Šiņķa 1954. gadā izdota grāmata „Kurzemes cietoksnis“ 2010. gadā ierunāta aplādes formātā.

Nepolitiska, nevalstiska, bezpeļņas organizācija

Daugavas Vanagi nepieslejas nevienai politiskajai partijai vai grupējumam, bet ikreiz atbalsta to, kas rīkojas saskaņā Daugavas Vanagu organizācijas idejām un mērķiem.

Ārējās saites

• Oficiālā Daugavas Vanagu centrālās valdes mājaslapa
• Daugavas Vanagu Jaunatnes mājas lapa
• Daugavas Vanagu Interneta vietne ASV
• Daugavas Vanagu Interneta vietne Kanādā
• Anglijas Daugavas Vanagu Fonda mājas lapa Arhivēts 2010. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē.