Ed1974LT

-- 05:30, 3 novembrī, 2011 (UTC)

Lūdzu, paraksti savus komentārus ar četrām tildēm (~~~~) vai nospiežot pogu rīku joslā. Paldies!--FRK (runas/darbi) 08:48, 3 novembrī, 2011 (UTC)

Ieteikums! Paldies par ieguldījumu latviešu valodas Vikipēdijā. Lūgums, veicot nelielas izmaiņas, izmantot pogu "Rādīt pirmskatu" un rakstu saglabāt retāk. Tā būs ērtāk orientēties raksta izmaiņu statistikā un tā lieki netiks piesārņota. Paldies.

Kad sapratīšu, kā izveidot savu smilšu kasti, tad ielikšu par liet.v., ko biju rakstījis latviešu vikipēdijas rakstā. Tad nebūs tik daudz problēmu manas latviešu valodas neprasmes dēļ. Ja kau kam vajadzēs vai būs interesanti, varēs no manas smilšu kastes to visu pielagot.--Ed1974LT 13:47, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Šī nav smilšu kaste. Šeit tikai diskusijas. --Kikos 13:31, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Mana smilšu kaste

Tajā droši ikvienam drīkst labot latviešu valodu, to precizēt un, kad raksta valoda būs pietiekami uzlabota,izmantot visu, lai ppildinātu rakstu Lietuviešu valoda.--Ed1974LT 08:02, 19 novembrī, 2011 (UTC)

Lietuviešu valoda

Sveiki, neņemiet galvā Kikosu, gan pa abiem savedīsim rakstu kārtībā, taču, lai to varētu izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk, Jums vajadzētu precizēt pāris rakstā minētās vietas:

"Ziemeļžemaišiem ir raksturīgi saīsināt patskaņus garās, neuzsvērtās galotnēs, saīsinātas galotnes atmest vai atstāt nenoteiktas kvalitātes pirms tam bijušā patskaņa atbalsu."

"Galotnes tika īsinātas īpaši intensīvi (galotnes bieži atmet?), pamatā patskaņi tika atmesti vai atstāti nenoteiktās kvalitātes pirms tam bijušo patskaņu atbalsi (tas pats, kas pirmajā)."

"Savrupējas īpašības:" --Geimeris 14:36, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Labai tau ačiū, Geimeri, runā man "tu" :) Pirmie abie teicieni nozīmē to pašu, tikai to pasacīt gribēju citādos vārdos. "Savrupējas" – tādas, kuras visvairāk izdalās no kopīgajām izloksnes variāciju īpašībām, visvairāk no kopīgajām "bazas acīs" :)--Ed1974LT 15:23, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Jā, es vēlētos saprast, kas tieši ir domāts ar to "atstāti nenoteiktās kvalitātes pirms tam bijušo patskaņu atbalsi", jo, ja godīgi pagaidām nav ne mazākās jausmas, tādēļ arī nevaru pārrakstīt latviski pareizi un pareizajā terminoloģijā. Un tātad tās "Savrupējās īpašības" ir domātas kā "Kopējās īpašības (iezīmes)"? --Geimeris 16:46, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Gan jau lietuviešiem, kurie nav iepazinusies ar valodniecību, tas viss nav viegli saprast. Teiksim, ir lietuviešu vārds "arklys" (zirgs). Kad parasti saīsina šā vārda galotni, iznāk vienkārši – "arklis". Bet kad izmet galotnē īso patskani i un vēl paliek kaut kāds neskaidrs tā patskaņa relikts, it kā diez ko izdvesot, tad vārds arklys galīgi ķļūst "arkļ's" vai "arkl's": pēc ļ vai l var tikai minēt, kas tur tagad tiek izrunāts – kaut kas no priekšējas, bet varbūt no pakaļējas rindas patskaņiem. Lietuviski to sauc neaiškios kokybės murmamasis garsas – "neskaidras kvalitātes skaņa, kura tiek nomurmēta".

Nu "savrupējas" īpašības ir tādas, kas raksturīgas tikai dažam variācijām un ir specifiskas, savādas, dīvainas. Piemērām, latviešu literārā valodā diezgan dīvaini skan latgaliešu lyupa "lūpa" vai as dzeivūju "es dzīvoju". Tāpat austrumaukštaišu izloksnes kontekstā panevēžiešu, kupišķiešu un anīkštiešu variāciju , par kurām es rakstīju, ir ļoti savādas un visām pārējām aukštaišu variācijām rada izbrīnu, tādas īpašības pavisam neraksturīgas ne vienai citai variācijai. To visu gribēju pateikt ar vārdu "savrupējas" --Ed1974LT 20:53, 17 novembrī, 2011 (UTC)

P.S."Savrupējas" = Tikai dažām variācijām raksturīgas specifiskās īpatnības--Ed1974LT 21:18, 17 novembrī, 2011 (UTC)

Varbūt vajadzētu izdzēst to "latviski "aukšzemnieku" ("lejzemnieku" ) izloksne)? (Man pašam vairs nedrīkstētu neko labot). Uteniešu izloksnē senais baltu ā palika kāds tas bijis, to arī tagad izrunā ā (utenieši teic dāvana, bet literārā valodā ar garo patskani o – dovana). Reizēm pa vidam, ā ar patskaņa o niansi. Par uteniešu (vai jebkādas citas aukštaišu izloksnes) rakstību pagaidam vēl ir grūti pateikt kau ko skaidrāk, jo tāda rakstībavēl nav sanormēta (lietuvieši burtus ā, ē, ī lieto tikai valodniecībā vai citvārdos).

Kāda nozīmes atšķirība latviešu vārdiem "vecs" un "sens"?--Ed1974LT 13:59, 18 novembrī, 2011 (UTC)?

Kā es to saprotu. Vecs apmēram angļu old - vecs cilvēks, veca dziesma, vecs galds. Sens, apmēram angļu ancient - Senā Ēģipte, sens stāsts, sena dziesma ( :)). Nekad nesaka sens cilvēks. --Feens 23:14, 18 novembrī, 2011 (UTC)

Vai tad nebūtu pareizāk rakstā lietot sens, kad runa iet par skaņām un vārdu formām?--Ed1974LT 07:53, 19 novembrī, 2011 (UTC)

Lietuviešu valodas aizguvumi

Sveiki, Edmund, Jūs varētu man izpalīdzēt kādā brīvā brīdī pārtulkojot daļu no raksta lietuviešu valodas aizguvumiem? Skatos, ka lielu daļu teorētiski saprotu, taču Jums tā visa tulkošana droši vien ies daudz ātrāk un vieglāk. P.S. sveiciens tuvojošajos ziemas saulgriežos. :) --Geimeris 13:01, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Jā, protams, Geimer, kad būs brīvs laiks, paskatīšos. Tikai vai tieši būs kaut kas derīgs no manas „latviešu“ valodas, ja es tulkotu?.. :) Lai arī tev skaisti Ziemas svētki.—Šo komentāru pievienoja Ed1974LT (diskusija • devums).

Paldies, nepārdzīvojiet par kritiku! Sadaļās par fonētiku un dialektiem ir specializēta terminoloģija, kuru nevalodnieks (tātad arī es pats :P), kur nu vēl cilvēks, kuram latviešu valoda nav dzimtā diezin vai var zināt. Jūsu ieguldījums tiek novērtēts, vēl jo vairāk par tādu tēmu, par kuru latviskajā tīmekļa daļā nav atrodams daudz informācijas! :) --Geimeris 22:56, 23 decembrī, 2011 (UTC)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST)