Džuzepe Tartīni
Džuzepe Tartīni (itāļu: Giuseppe Tartini; dzimis 1692. gada 8. aprīlī, miris 1770. gada 26. februārī) bija 18. gadsimta baroka laika itāļu vojolnieks, komponists un mūzikas teorētiķis, viens no mūsdienu vijoļspēles pamatlicējiem.
| ||||||||||||
Studēja tiesības Padujas Universitātē. Dzīvojis arī Asīzē un Ankonā. 1721. gadā tika iecelts par Padujas Svētā Antonija bazilikas kapelmeistaru. 1726. gadā nodibināja vijoļspēles skolu, kas kļuva pazīstama visā Eiropā.
Radījis vismaz 135 vojoļkoncertus un daudzas vijoļsonātes, arī garīgos skaņdarbus. Pazīstamākā Tartīni kompozīcija ir "Sonāte Sol minorā" jeb "Velna trillera sonāte" (Il trillo del diavolo).
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džuzepe Tartīni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Tartīni profils AllMusic (angliski)
- Tartīni notis IMSLP (angliski)
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |