Džozue Karduči
Džozue Alesandro Džuzepe Karduči (itāļu: Giosuè Alessandro Giuseppe Carducci, dzimis 1835. gada 27. jūlijā, miris 1907. gada 16. februārī) bija itāļu dzejnieks un skolotājs. 1906. gadā "par radošo enerģiju, svaigo stilu un lirisko spēku"[1] viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Karduči ir studējis Pizas universitātē, bet 1860. gadā kļuva par itāļu literatūras profesoru Boloņā, kur nostrādāja vairāk nekā 40 gadus. Starp Karduči ievērojamākajiem darbiem ir Rime nuove (1887; "Jaunā lirika") un Odi barbare (1877; "Odas barbariem").
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Alfa & Omega. Rīga : Aplis. 356. lpp. ISBN 9984-10-185-1.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džozue Karduči.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Henriks Senkevičs |
Nobela prēmija literatūrā 1906 |
Pēctecis: Radjards Kiplings |