Amerikas Valstu Konfederācija

11 Dienvidu štatu izveidota valstu savienība Amerikas pilsoņu kara laikā
(Pāradresēts no ASV Konfederācija)

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA) bija īslaicīgi (1861—1865) pastāvoša federāla valsts, kurā ietilpa 11 no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) atdalījušies dienvidu štati, kuros vēl nebija atcelta verdzība.

Amerikas Valstu Konfederācija
Confederate States of America
Amerikas Valstu Konfederācijas karogs Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Dievs, mūsu aizstāvis" (Deo vindice; Under God, our Vindicator)
Himna"Dievs, sargi dienvidus" (God Save the South)
Location of United States of America
Location of United States of America
GalvaspilsētaMontgomerī (līdz 1861. gada 29. maijam)
Ričmonda (līdz 1865. gada 2.—3.aprīlim)
Denvila (līdz 1865. gada 10. aprīlim)
38°53′N 77°2′W / 38.883°N 77.033°W / 38.883; -77.033
Lielākā pilsēta Ņūorleāna (līdz 1862. gada 1. maijam)
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Valdība Konstitucionāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Džefersons Deiviss
 -  Viceprezidents Aleksandrs Stīvenss
Neatkarība1 no ASV 
 -  Deklarēta 1861. gada 4. februārī 
 -  Likvidēta 1865. gada 5. maijā 
Platība
 -  Kopā 1 995 392 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 1860. gadā 9,103,332 
Valūta Konfederācijas Štatu dolārs ($) vai (C$)
Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).

1861. gada 4. februārī septiņi no ASV atšķēlušies dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā, un piedāvāja uzsākt sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās, un 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV atdalījās un Konfederācijai pievienojās Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)[1], Ārkanzasa (6. maijā)[2], Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). 1860. gadā Amerikas Valstu Konfederācijas lielums bija 1,995 miljoni km2, bet iedzīvotāju skaits — 9,1 miljoni cilvēku. Amerikas Valstu Konfederācijas vienīgais prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederāciju likvidēja 1865. gadā līdz ar tās militāro sakāvi, kas izbeidza pilsoņu karu.

Konfederācijas štati

labot šo sadaļu
Štats Karogs Atdalīšanās no ASV Iestāšanās Konfederācijā ASV Bruņotie spēki ieņēma Atkaliekļaušana ASV sastāvā
Dienvidkarolīna   1860. gada 20. decembrī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gada 9. jūlijā
Misisipi   1861. gada 9. janvārī 1861. gada 8. februārī 1863. gadā 1870. gada 23. februārī
Florida
 
1861. gada 10. janvārī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gada 25. jūnijā
Alabama   1861. gada 11. janvārī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gada 13. jūlijā
Džordžija   1861. gada 19. janvārī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gadā 21. jūlijā (sākotnēji); 1870. gada 15 jūlijā (atkārtoti)
Luiziāna   26. janvāris 1861 8. februāris 1861 1863. gadā 9. jūlijs 1868
Teksasa   1861. gada 1. februārī 1861. gada 2. martā 1865. gadā 1870. gada 30. martā
Virdžīnija   1861. gada 17. aprīlī 1861. gada 7. maijā 1865. gadā (Rietumvirdžīnija — 1861. gadā) 1870. gada 26. janvārī
Ārkanzasa   1861. gada 6. maijā 1861. gada 18. maijā 1864. gadā 1868. gada 22. jūnijā
Ziemeļkarolīna   1861. gada 20. maijā 1861. gada 21. maijā 1865. gadā 1868. gada 4. jūlijā
Tenesī   1861. gada 8. jūnijā 1861. gada 2. jūlijā 1863. gadā 1866. gada 24. jūlijā
Misūri   1861. gada 31. oktobrī 1861. gada 28. novembrī 1861. gadā Štats atradās ASV Bruņoto spēku kontrolē
Kentuki   1861. gada 20. novembrī 1861. gada 10. decembrī 1861. gadā Štats atradās ASV Bruņoto spēku kontrolē
Arizona   1861. gada 6. martā 1862. gada 14. februārī 1862. gadā ASV sastāvā kopš 1912. gada
  1. https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm
  2. «Arkansas». web.archive.org. 2007. gada 12. okt. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2022. gada 30. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu