Amerikas Valstu Konfederācija

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA), pazīstama arī kā Konfederācija (the Confederacy) jeb vienkārši "Dienvidi" (the South), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša federāla valsts, kas sastāvēja no 11 ASV dienvidu štatiem, kuros vēl joprojām pastāvēja verdzības sistēma. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā.

Amerikas Valstu Konfederācija Confederate States of America
Karogs Ģerbonis
Devīze: ("Under God, our Vindicator (oficiālā kopš 1861.) Deo vindice (latīņu valodā; tradicionālā)
Himna: ""God Save the South" "
Galvaspilsēta		Montgomerī (līdz 1861. gada 29.maijam) Ričmonda (līdz 1865. gada 2-3.aprīlim) Denvila (līdz 1865. gada 10.aprīlim) 38°53′N 77°2′W
Lielākā pilsēta		Ņūorleāna (līdz 1862. gada 1. maijam)
Valsts valodas		angļu valoda (de facto)
Valdība		Konstitucionāla prezidentāla republika
-	Prezidents	Džefersons Deiviss
-	Viceprezidents	Aleksandrs Stīvenss
Neatkarība1		no ASV
-	Deklarēta	1861. gada 4. februārī
-	Likvidēta	1865. gada 5. maijā
Platība
-	Kopā	1 995 392 km²
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 1860. gadā	9,103,332
Valūta		Konfederācijas Štatu dolārs ($)vai (C$)

Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).

Vēsture

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā), Ārkanzasa (6. maijā), Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km², 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

Konfederācijas štati

štats	karogs	izstāšanās no ASV	iestāšanās Konfederācijā	Savienības spēki ieņēma	reintegrācija ASV
Dienvidkarolīna		20. decembris 1860	8. februāris 1861	1865	9. jūlijs 1868
Misisipi		9. janvāris 1861	8. februāris 1861	1863	23. februāris 1870
Florida		10. janvāris 1861	8. februāris 1861	1865	25. jūnijs 1868
Alabama		11. janvāris 1861	8. februāris 1861	1865	13. jūlijs 1868
Džordžija		19. janvāris 1861	8. februāris 1861	1865	pirmā reintegrācija 21. jūlijs 1868; otrā reintegrācija 15. jūlijs 1870
Luiziāna		26. janvāris 1861	8. februāris 1861	1863	9. jūlijs 1868
Teksasa		1. februāris 1861	2. marts 1861	1865	30. marts 1870
Virdžīnija		17. aprīlis 1861	7. maijs 1861	1865 (Rietumvirdžīnija — 1861 год)	26. janvāris 1870
Ārkanzasa		6. maijs 1861	18. maijs 1861	1864	22. jūnijs 1868
Ziemeļkarolīna		20. maijs 1861	21. maijs 1861	1865	4. jūlijs 1868
Tenesī		8. jūnijs 1861	2. jūlijs 1861	1863	24. jūlijs 1866
Misūri		31. oktobris 1861	28. novembris 1861	1861	štats atradās savienības armijas kontrolē
Kentuki		20. novembris 1861	10. decembris 1861	1861	štats atradās savienības armijas kontrolē
Arizona		6. marts 1861	14. februāris 1862	1862	štats ASV sastāvā kopš 1912

Skatīt arī

• Amerikas pilsoņu karš

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amerikas Valstu Konfederācija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)