Atvērt galveno izvēlni

Amerikas Valstu Konfederācija

11 Dienvidu štatu izveidota valstu savienība Amerikas pilsoņu kara laikā
(Pāradresēts no ASV Konfederācija)
Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA), pazīstama arī kā Konfederācija (the Confederacy) jeb vienkārši "Dienvidi" (the South), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša federāla valsts, kas sastāvēja no 11 ASV dienvidu štatiem, kuros vēl joprojām pastāvēja verdzības sistēma. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā.

VēstureLabot

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai Tenesī, Ārkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija. Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km2, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

Skatīt arīLabot