Džošua Abrahams Nortons

Džošua Abrahams Nortons (angļu: Joshua Abraham Norton; dzimis 1818. gada 4. februārī, miris 1880. gada 8. janvārī) bija Sanfrancisko iedzīvotājs, kurš 1859. gadā pasludināja sevi par ASV imperatoru Nortonu I.

Imperators Nortons I
Emperor Norton I
Nortons I, ASV imperators
Nortons I, ASV imperators
Personīgā informācija
Dzimis 1818. gada 4. februārī
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Miris 1880. gada 8. janvārī (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sanfrancisko, ASV
Nodarbošanās pašpasludināts par Nortonu I, ASV imperatoru un Meksikas aizstāvi
Vecāki Džons Nortons
Sāra Nordena

Imperatora postenī labot šo sadaļu

Par imperatoru Dž.A.Nortons sevi pasludināja 1859. gada 17. septembrī, ievietojot avīzē Evening Bulletin manifestu: "Pēc Savienoto Valstu iedzīvotāju vairākuma uzstājīgās vēlmes es, Džošua Nortons, dzīvojis iepriekš Algoabejā pie Labās Cerības raga, bet pēdējos deviņus gadus un desmit mēnešus mītošs Sanfrancisko, Kalifornijas štatā, pasludinu sevi par šīs un citu ASV teritoriju imperatoru. Un man dotās varas vārdā pavēlu visu Savienības pavalstu pārstāvjiem nākamā gada 1. februārī sapulcēties pilsētas koncertzālē, lai veiktu tādas izmaiņas esošajā Savienības likumdošanā, kas ļautu novērst tās trūkumus, kas kavē mūsu valsts uzplaukumu, nostiprināt ticību gan valstī, gan ārpus tās, dotu mums stabilitāti un uzplaukumu. Nortons I, Savienoto Valstu Imperators"

Dž.A.Nortona kā imperatora pamatnodarbe bija likvidēt pasaulē netaisnību, ar kuru viņš cīnījās, izdodot dekrētus. Piemēram, īsi pirms pilsoņu kara viņš izdeva dekrētu ar kuru likvidēja štatu Savienību, atlaižot Savienoto Valstu Kongresu, atbrīvoja no amata Virdžīnijas pavalsts gubernatoru, likvidēja gan demokrātu, gan republikāņu partijas, pavēlēja būvēt iekaramo Bay Bridge tiltu starp Ouklendu un Sanfrancisko pāri Sanfrancisko līcim u.tt. Ja viņam kāds sūdzējās, ka nodokļi pārāk lieli, traucē uzņēmējdarbībai, Nortons ar dekrētu pavēlēja tos samazināt.

Kā imperators Dž.A.Nortons kļuva tik populārs sabiedrībā, ka laikraksti cīnījās par tiesībām publicēt Viņa Augstības dekrētus. Apģērbu, maizes, saldumu tirgotāji un skroderi lika skatlogos plakātus, ka ir oficiālie preces piegādātāji imperatora Nortona I galmam (pat ja tas neatbilda patiesībai).

Imperators pats cītīgi apmeklēja iespēju robežās visus sabiedriskos pasākumus, uzklausīja pavalstniekus. Tā kā karietes viņam nebija - nebija Viņa Augstība tik turīgs, kā amata brāļi citur pasaulē, - viņš vai nu gāja ar kājām, vai brauca ar velosipēdu. Taču arī izdevumi viņam nebija lieli: paēst viņš bez maksas varēja jebkurā restorānā, uz jebkuru teātra izrādi Viņa Augstībai un tā suņiem, - Lazāram un Bummeram, - vienmēr bija rezervētas vietas (Marks Tvens uzrakstījis epitāfiju vienam no imperatora suņiem); vietējā masonu loža apmaksāja viņa vienistabas dzīvokļa īri, bet pilsētas municipalitāte apmaksāja izdevumus pie skrodera. Katru dienu viņš patrulēja ielas uzraugot, vai policija kārtīgi veic savus darba pienākumus. Ja redzēja, ka kāds cilvēks paveic ko labu, tad gāja tam klāt un piešķīra aristokrāta titulu. Bez tam imperators Nortons I drukāja arī impērijas naudu.

 
imperatora Nortona I emitētie 10 dolāri
 
imperatora Nortona I emitētie 50 centi

Rakstnieka Marka Tvena grāmatā "Haklberija Fina piedzīvojumi" viena no galvenajiem varoņiem, - karaļa, - tēlam par prototipu kalpojis Dž.A.Nortons.

Piemiņa labot šo sadaļu

Nortons I miris 1880. gada 8. janvārī Sanfrancisko (nāves vietā atrodas memoriālā plāksne). Viņs pakrita uz ielas, policists to pamanīja un izsauca karieti, lai viņu nogādātu slimnīcā, bet Nortons I nomira pirms atsteidzās palīdzība. Viņa nāvei New York Times veltīja veselu lappusi, bet uz imperatora bērēm bija sanākuši vairāk nekā 10 000 sērojošo pavalstnieku.[1] 1934. gadā imperatora mirstīgās atliekas tika pārapbedītas citā Sanfrancisko kapsētā. Pat 54 gadus pēc nāves imperators bija svētā savu pavalstnieku piemiņā: visā pilsētā un tās apkaimē sērās tika nolaisti pusmastā karogi, izsludināta brīvdiena. Uz pārapbedīšanas ceremoniju, kura notika ar militāru goda atdošanu un zalvēm, ieradās vairāk nekā 60 000 cilvēku, bet municipalitāte uzlika uz kapa jaunu granīta kapakmeni, kurā iekalts: "Nortons I, Savienoto Valstu imperators un Meksikas aizbildnis, Džošua A. Nortons, 1819-1880".[2] 1980. gadā Sanfrancisko centrā visai klusu (laiki mainījušies) tika atzīmēta Viņa Augstības nāves 100. gadadiena.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu