Dīvainais karš

"Dīvainais karš" bija Otrā pasaules kara sākumposms Rietumu frontē, kas sākās 1939. gada 3. septembrī pēc tam, kad Apvienotā Karaliste un Francijas Trešā republika, pamatojoties uz 1939. gada 31. martā Polijai sniegtajām drošības garantijām, pieteica karu nacistiskajai Vācijai, kas 1. septembrī bija iebrukusi Polijā. Izņemot nelielu franču uzbrukumu, līdz pat 1940. gada 10. maijam, kad sākās kauja par Franciju, abas puses reālu kara darbību neveica.

Britu un franču karavīri spēlē kārtis pozīcijās uz Mažino līnijas (1939. gada 28. novembris)

Vācu armijas darbība un PSRS nodevīgais uzbrukums 17. septembrī noveda pie ātras Polijas iznīcināšanas, ar ko Rietumu sabiedrotie nebija rēķinājušies. Britu nelielā armija vēl nebija paspējusi izsēsties Francijā, un franči vienatnē neriskēja sākt lielus zemes vai gaisa uzbrukumus. 1939. gada oktobrī ASV Kongress atcēla ieroču embargo, un atļāva Rietumvalstīm iegādāties ieročus.

Pēc Polijas iznīcināšanas, 1939. gada 6. oktobrī Hitlers Rietumvalstīm piedāvāja noslēgt mieru, ko 10. oktobrī franču premjers Eduārs Daladjē noraidīja. Franču kara plāns paredzēja galvenās uzbrukuma operācijas veikt Beļģijas teritorijā, taču Beļģija saglabāja savu neitralitāti un atteicās lūgt franču armijas aizsardzību pret Vāciju. Rietumvalstu cerības uz Vācijas ekonomisko blokādi arī nebija reālas, jo pakts ar PSRS un tirdzniecība ar Austrumeiropas un Balkānu valstīm nodrošināja vācu stratēģisko izejvielu vajadzības.

Tā vietā, lai uzbruktu Vācijai tieši, Francija un Lielbritānija apsvēra idejas par kampaņām perifērijās. Viena no idejām bija izsēdināt desantu Balkānos, Grieķijā. Cita paredzēja desantu Norvēģijā, no kurienes Sabiedroto karaspēks dotos palīgā Somijai Ziemas karā pret PSRS. Pastāvēja arī plāni bombardēt Baku naftas laukus, tā sodot PSRS par sadarbību ar Vāciju. Sabiedrotie 1940. gada aprīlī vienlaikus ar vāciešiem izsēdās Norvēģijā, kas tika zaudēta pēc ilgstošām cīņām.