Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Dārza stērste
Emberiza hortulana (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaStērstu dzimta (Emberizidae)
ĢintsStērstes (Emberiza)
SugaDārza stērste (Emberiza hortulana)
Dārza stērste Vikikrātuvē
 
Dārza stērste Turcijā, attēlā tēviņš
 
Dārza stērste Ukrainā, attēlā mātīte

Eiropā dārza stērste izplatīta fragmentāri, vairāk tās austrumu daļā, sākot no Polijas un Somijas. Austrumos sastopama līdz Altajam un Mongolijas ziemeļrietumiem. Dienvidos areāls iesniedzas Turcijā, Irākas ziemeļos un Irānā gar Kaspijas jūru, sasniedzot Kopetdaga kalnus. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[1][3]

Dārza stērste Latvijā vietām ir diezgan parasta ligzdotāja, bet izplatība nevienmērīga. Vairāk sastopama rietumu daļā. Migrācijas laikā dārza stērste Latviju arī caurceļo, bet skaits nav liels.[3]

Dārza stērste ir neliela auguma, slaids dziedātājputns ar relatīvi garu, spēcīgu knābi un apaļu galvu.[4][5] Ķermeņa garums 15—17 cm, spārnu plētums 23—29 cm, svars 18—30 g.[4][5][6]

Apspalvojums ķermeņa augšpusē abiem dzimumiem pelēkbrūns ar tumšāk brūnām svītriņām. Spārnu lidspalvas sarkanbrūnas. Acis tumši brūnas, ap acīm dzeltens gredzens (kas tēviņiem ir košāk dzeltens). Knābis rozīgi brūns ar melnu galu, kājas rozīgi brūnas. Tēviņam ir gaiši pelēkzaļa galva un krūšu augšējā daļa, pakakle dzeltena, vaigi dzeltenzaļi ar košāk dzeltenām "ūsām", vēders rudi brūns. Mātītei vēders dzeltenīgi brūns ar tumšāk brūnām svītriņām.[4][6] Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet to apspalvojums ir tumšāks ar vairāk svītriņām.[5][6]

 
Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūnija sākumam
 
Dārza stērstes olas

Dārza stērste ir gājputns. Ligzdošanai labprātāk izvēlas reģionus ar kontinentālāku klimatu — pēc iespējas vairāk saulainu dienu un mazāk lietainu. Izplatības ziemeļu reģionos galvenokārt uzturas lauksaimniecības teritorijās, kurās ir viegla augsne un nenotiek pārāk intensīva saimniekošana. Svarīgi, lai tuvumā būtu daži koki vai krūmi. Mežu teritorijās apmetas mežmalās, meža lauču vai ceļu tuvumā. Izplatības dienvidu reģionos uzturas klinšainās, atklātās vietās ar dažiem krūmiem, līdz 2400 m virs jūras līmeņa.[1] Rudens migrācija parasti sākas augusta vidū.[1] Pārlidojumi tiek veikti nakts laikā.[4]

Ligzdošanas laikā dārza stērste galvenokārt barojas ar bezmugurkaulniekiem, piemēram, skudrām, tauriņiem un sienāžiem. Barību meklē gan uz zemes, gan koku un krūmu lapotnē. Īpaši iecienīti ir ozoli (kukaiņu meklēšanai) un priedes (sēklu lasīšanai). Ārpus vairošanās sezonas galvenokārt barojas ar sēklām.[1][5]

Dārza stērstes veido monogāmus pārus.[6] Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūnija sākumam. Ligzdu būvē mātīte no salmiem, zāļu stiebriem, lapām un saknītēm. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, saknītēm un matiem. Tā parasti atrodas uz zemes, paslēpta labības vai kartupeļu laukā, vai zem kada krūma zariem.

Dējumā ir 3—6 olas (biežāk 4—5 olas). Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki, lai gan perē galvenokārt mātīte, bet tēviņš aizsargā ligzdu no iespējamiem ienaidniekiem. Jaunie putni ligzdu atstāj 10—13 dienu vecumā, lidot sāk pēc apmēram četrām dienām.[1][4][5][6]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Emberiza hortulana
  2. World Bird List: Buntings, 2020
  3. 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Dārza stērste Emberiza hortulana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 2. februārī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Nature Gate: Ortolan Bunting
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Planet of Birds: Ortolan Bunting (Emberiza hortulana)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 3. februārī.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 «ARKive: Ortolan bunting (Emberiza hortulana)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2018. gada 3. februārī. Arhivēts 2017. gada 4. augustā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

labot šo sadaļu