Feodālis

Feodālis (no latīņu — zemes īpašnieks) bija sabiedrības loceklis feodālās sistēmas laikā, kas pastāvēja viduslaikos, īpaši Eiropā, no aptuveni 9. līdz 15. gadsimtam. Feodālis bija cilvēks, kuram piederēja zeme, kas viņam tika piešķirta par militāro vai citu dienestu. Šī zeme (feods) tika dāvināta no augstākstāvoša kunga, piemēram, ķēniņa vai dižciltīga lorda, apmaiņā pret uzticību, militāro palīdzību vai citām pakalpojumiem.

Feodālajā hierarhijā feodāļi parasti bija kā starpnieki starp karali un vienkāršajiem cilvēkiem, zemniekiem. Viņi pārvaldīja un aizsargāja zemes, un pretī zemnieki, kas dzīvoja uz šīs zemes, viņiem maksāja nodevas un strādāja kā dzimtcilvēki. Feodālis arī bieži kalpoja kā karaspēka komandieris vai sniedza citus pakalpojumus savam kungam.

Šīs attiecības starp feodālo kungu un vasaļiem (pakļautajiem) bija pamats feodālajai sabiedrībai, kuras galvenie elementi bija hierarhija, uzticība un zemes piešķiršana kā atlīdzība.