Cietķērsas
augu ģints
Cietķērsas (latīņu: Lepidium) ir krustziežu dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.[1] Liela daļa no ģintī klasificētajām sugām, tostarp dārza cietķērsa, tiek audzētas izmantošanai pārtikā[2] un dažas tiek izmantotas tautas medicīnā.[3]
| Cietķērsas Lepidium | |
|---|---|
 Tīruma cietķērsa (Lepidium campestre) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
| Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
| Ģints | Cietķērsas (Lepidium) |
 Cietķērsas Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Lielākā daļa cietķērsu sugu ir viengadīgi lakstaugi ar garu mietsakni. Stublāja lapas parasti ir iegarenas, bet rozetē esošās lapas ir platākas. Ziedi ir mazi, zaļgani vai bālgani, izvietoti blīvos ķekaros. Auglis parasti ir plakans pākstenītis.[3]
Klasifikācija labot šo sadaļu
Ģints ir aprakstīta vairākkārt — tai ir vairāk nekā 30 heterotipiski sinonīmi,[1] un, atkarībā no autora, ģintī tiek klasificētas 175[4] līdz vairāk par 260 sugām.[1]
Latvijā ir sastopamas šādas cietķērsu sugas:[5]
- Blīvķekara cietķērsa (Lepidium densiflorum) Schrad.
- Dārza cietķērsa (Lepidium sativum) L.
- Nezālienes cietķērsa (Lepidium ruderale) L.
- Platlapu cietķērsa (Lepidium latifolium) L.
- Skaujlapu cietķērsa (Lepidium perfoliatum) L.
- Tīruma cietķērsa (Lepidium campestre) (L.) R.Br.
- Virdžīnijas cietķērsa (Lepidium virginicum) L. — konstatēta vienreiz Zemgalē, 20. gadsimta sākumā.[6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Lepidium L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-07-15.
- ↑ «Lepidium | Encyclopedia.com». www.encyclopedia.com. Skatīts: 2023-07-15.
- ↑ 3,0 3,1 «Peppergrass | Description, Genus, Cress, Uses, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-07-15.
- ↑ Mummenhoff, Klaus; Brüggemann, Holger; Bowman, John L. (2001-11). "Chloroplast DNA phylogeny and biogeography of Lepidium (Brassicaceae)" (en). American Journal of Botany 88 (11): 2051–2063. doi:10.2307/3558431.
- ↑ «Krustziežu dzimta - Cruciferae, syn. Brassicaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-07-15.
- ↑ «tīruma cietķērsa - Lepidium campestre (L.) R.Br. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-07-15.