B12 vitamīns

B₁₂ vitamīns jeb ciānkobalamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tas piedalās asins veidošanā, aminoskābju un nukleīnskābju maiņā, stimulē aknu un nervu sistēmas darbību. B₁₂ vitamīnu dabā sintezē baktērijas, zilaļģes, savukārt cilvēka organismā zarnu mikroflora. Tā kā organisms pats sev nevar saražot pietiekamu vitamīna daudzumu, tas jāuzņem arī ar uzturu. B₁₂ vitamīna formula ir C₆₃H₈₈CoN₁₄O₁₄P.

Ciānkobalamīna struktūrformula

B₁₂ ir pieskaitāms pie ūdenī šķīstošajiem vitamīniem. Tā uzsūkšanās notiek tievās zarnas lejasdaļā un parasti uzsūcas tikai 1% uzņemtā vitamīna. Visvairāk B₁₂ uzkrājas aknās: tajās ir apmēram 40% no visa B₁₂ vitamīna organismā, bet atlikušais daudzums - muskuļos un citos orgānos. Aknās tas var uzkrāties tik daudz, lai pietiktu 1 vai 2 gadiem.

B₁₂ vitamīna deficīts

B₁₂ vitamīna trūkuma izpausme ir perniciozā anēmija — mazasinība, kuras izpausme ir palielināti, nenobrieduši, ar dzelzi pārbagāti eritrocīti.

Parasti B₁₂ vitamīna trūkuma cēlonis ir nevis tā nepietiekamība uzturā, bet gan īpaša mukoproteīda ("iekšējā faktora") trūkums kuņģa sulā. Šī iemesla dēļ uzņemtais B₁₂ vitamīns neuzsūcas. B₁₂ vitamīna deficīts mukoproteīda trūkuma dēļ visbiežāk ir tiem, kuriem ir atrofisks gastrīts, vai kuri pārcietuši kuņģa operāciju.

Sarežģījumi ar B₁₂ uzņemšanu var būt vegāniem, jeb stingrajiem veģetāriešiem, kuri nelieto pilnīgi nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus. Vegāni šī vitamīna papildus uzņemšanai lieto arī bagātinātu sojas pienu, brokastu pārslas un citus produktus.

Iespējams, ka daļu B₁₂ vitamīna organisms uzņem no zarnās esošās mikrofloras.

Dienā esot ieteicams uzņemt 3 µg B₁₂ vitamīna. Tiek uzskatīts, ka grūtniecēm un zīdītājām nepieciešami 3,5 µg dienā. Amerikāņu zinātnieku ieteiktā deva ir 2 µg B₁₂ vitamīna dienā.

Literatūra

• Zigurds Zariņš, Lolita Neimane "Uztura mācība", Apgāds "RASA ABC", 1999.

Ārējās saites

• https://web.archive.org/web/20100406055950/http://www.vegetarisms.lv/vitamini-vegetara-uztura/