Cepelīna
Cepelīna vai Cepelīnas observatorija (norvēģu: Zeppelinobservatoriet) ir Norvēģijas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.[1] Izvietojusies Svalbāras arhipelāga lielākās salas Špicbergenas ziemeļrietumos pie Nīolesunnas pētniecības pilsētiņas. Stacija pieder Norvēģijas Polārajam institūtam,[2] bet pētniecības aktivitātes koordinē Norvēģijas Gaisa izpētes institūts (NILU).
| Cepelīna | |
|---|---|
| Zeppelinobservatoriet | |
 | |
  Cepelīna |
|
| Valsts piederība |  Norvēģija
|
| Koordinātas: | 78°54′26″N 11°53′09″E / 78.90722°N 11.88583°EKoordinātas: 78°54′26″N 11°53′09″E / 78.90722°N 11.88583°E |
| Novietojums | Nīolesunna |
| Stacijas tips | vasaras |
| Atvērta | 1989. g. |
| Pieder | NPI/NILU |
| Augstums v.j.l. | 474 m |
| Laika zona | CET |
Vēsture
labot šo sadaļuNILU pirmos gaisa izpētes mērījumus Nīolesunnā veica jau 1974. gadā. 1989. gadā tika izbūvēta observatorija Cepelīna kalnā (nosaukts par godu vācu aviatoram Ferdinandam fon Cepelīnam) dienvidos no Nīolesunnas. 1999.—2000. gadā stacija pilnībā pārbūvēta un to oficiāli atvēra Norvēģijas kroņprincis Hokons. Satiksme ar Nīolesunnu notiek pa vistālāk ziemeļos funkcionējošo trošu ceļu.[3]
Zinātniskā darbība
labot šo sadaļuCepelīnas observatorija izvietota neskartā Arktiskajā vidē tālu no ievērojamiem piesārņojumu avotiem, kas padara to par unikālu vietu globāliem atmosfēras un tās piesārņojumu novērojumiem. Šeit tiek veikti mērījumi attiecībā uz siltumnīcu gāzēm, gaisa organisko un neorganisko piesārņojumu, ozona slāni noārdošajām substancēm u.c. Pētījumus veic NILU sadarbībā ar Stokholmas universitātes Meteoroloģijas institūtu. Pētījumi saistīti ar vairākām starptautiskām programmām, tajā skaitā EMEP, AMAP, ACTRIS, ICOS un WMO/GAW.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ NILU. Zeppelin
- ↑ The Zeppelin Observatory in Ny-Ålesund
- ↑ «Verdens nordligste taubane – Zeppelinfjellet i Ny-Ålesund». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 31. jūlijā.