Centrālamerikas tapirs
Centrālamerikas tapirs[1] (Tapirus bairdii) ir viena no tapiru dzimtas (Tapiridae) Latīņamerikas tapiru sugām. Sugas zinātniskais nosaukums bairdii dots par godu Amerikas dabas pētniekam Spenseram Fulertonam Beirdam (Spencer Fullerton Baird), kurš 1843. gadā devās uz Meksiku, lai pētītu Centrālamerikas dzīvniekus.
| Centrālamerikas tapirs Tapirus bairdii (Gill, 1865) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Tapiri (Tapiridae) |
| Ģints | Tapiri (Tapirus) |
| Suga | Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) |
| Izplatība | |
 | |
 Centrālamerikas tapirs Vikikrātuvē | |
Centrālamerikas tapirs ir sastopams Centrālamerikas džungļos: Meksikā, Belizā, Gvatemalā, Hondurasā, Kostarikā, Nikaragvā, Panamā, Kolumbijā un Ekvadorā.[2] Mājo līdz 3350 m virs jūras līmeņa. Centrālamerikas tapirs ir Belizas nacionālais dzīvnieks.
Izskats
labot šo sadaļu
Centrālamerikas tapirs ir tumši brūnā vai pelēkbrūnā krāsā ar smilšu krāsas purnu un pakakli. Tam uz katra vaiga ir tumšs laukumiņš, tādi ir arī zem acīm. Centrālamerikas tapirs ir lielākais no Amerikas tapiriem, kā arī lielākais zīdītājs, kas dzīvo savvaļā Meksikā un citur Dienvidamerikā. Tā ķermeņa garums ir apmēram 2 m, augstums skaustā 1,20 m, svars 240—400 kg. Kā visiem tapiriem, tam ir īsa un resna aste un kustīgs snuķis. Priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti.[3]
Ekoloģija
labot šo sadaļuCentrālamerikas tapirs var būt aktīvs jebkurā diennakts laikā, bet pamatā tas ir nakts dzīvnieks. Barojas ar koku un krūmu lapām, jaunajiem dzinumiem un nokritušiem augļiem. Zem biezā pameža zariem tapirs izveido zig—zag veida takas, kuras diendienā pārstaigā. Tapirs vienmēr cenšas uzturēties ūdens tuvumā, kur labprāt peld un nirst, īpaši karstās dienās tapirs stundām uzturas ūdenī, tikai galvu turot laukā. Tapiri ļoti labi spēj rāpties pa stāvām upju krastu kraujām un nepieciešamības gadījumā ātri skriet. Lai gan tapiri ir vientuļnieki, tomēr ne tikai mazuļi, bet arī jaunuļi turas kopā ar māti. Savā starpā sazinās ar spalgiem svilpieniem un spiedzieniem.
Centrālamerikas tapiru ienaidnieki ir jaguāri un pumas. Tapiram uz muguras, kakla un krustiem ir ļoti bieza āda, kas to sargā no plēsējiem.[4] Ja dzīvnieku izbiedē, tas meklē glābiņu ūdenī.[5] Tomēr galvenais Centrālamerikas tapiru ienaidnieks ir cilvēks, kas tos gan medī, gan izcērt mežus, iznīcinot dzīvesvietas. Meksikā, Belizā, Gvatemalā, Kostarikā un Panamā Centrālamerikas tapirus ir aizliegts medīt ar likumu, bet tos joprojām turpina medīt malu mednieki, kā arī aizliegums medīt neiespaido intensīvo mežu izciršanu.
Vairošanās
labot šo sadaļuMātītei grūsnības periods ilgst 400 dienas, parasti piedzimst viens mazulis (dvīņi piedzimst ļoti reti). Kā visiem tapiru mazuļiem, tam ir sarkanbrūns apmatojums ar baltiem lāsumiem un svītrām, kas lieliski maskē meža gaismēnu spēlē. Lēnām apmatojums mainās un kļūst tāds pats kā pieaugušajiem dzīvniekiem. Pirmo nedēļu pēc piedzimšanas māte mazuli paslēpj meža biezoknī, kamēr pati dodas ganībās. Māte atgriežas ik pa laikam, lai pabarotu mazuli ar pienu. Pēc nedēļas mazulis sāk mātei visur sekot. Trīs nedēļu vecumā mazais tapirs var jau peldēt. Māte pārtrauc mazuli zīdīt pēc viena gada. Dzimumbriedumu tapirs sasniedz apmēram 1,5—2 gadu vecumā. Centrālamerikas tapirs var nodzīvot vairāk kā 30 gadus.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 4. decembrī.
- ↑ «Tapirus bairdii (Baird's Tapir, Central American Tapir)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. janvārī. Skatīts: 2009. gada 6. februārī.
- ↑ Baird's tapir, Central American tapir
- ↑ «Tapir Specialist Group-The Baird's Tapir». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. septembrī. Skatīts: 2007. gada 5. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. janvārī. Skatīts: 2009. gada 6. februārī.