Kārnegija zāle

Kārnegija zāle (angļu: Carnegie Hall) ir koncertzāle Ņujorkā, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī Manhatanā. Viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē. Šodien Kārnegija zālē notiek arī džeza un vieglās mūzikas koncerti.

Kārnegija zāle

Vēsture

Kārnegija zāles ēku projektējis amerikāņu arhitekts Viljams Tathils.

Zāles atklāšana notika 1891. gada 5. maijā ar Ņujorkas simfoniskā orķestra koncertu, kuru diriģēja Pēteris Čaikovskis, izpildot viņa maršu, kas bija rakstīts Krievijas imperatora Aleksandra III kronēšanas ceremonijai 1883. gadā.

Līdz 1898. gadam koncertzāles nosaukums bija "Mūzikas zāle" (Music Hall), bet vēlāk tas tika nosaukts par godu Endrū Kārnegijam, kurš savulaik finansēja ēkas celtniecību.

Galvenā zāle

Ēka

Ēkā atrodas trīs zāles, no kurām galvenā kopš 1997. gada ir nosaukta Aizeka Šterna vārdā, kurš savulaik izglāba koncertzāli no nojaukšanas. Kopumā Kārnegija zālē ir 2804 vietas.

Koncertzāles ēka tika restaurēta 1983. un 2003. gadā. Austrumos no koncertzāles atrodas 231 metru augstais debesskrāpis Carnegie Hall Tower.

Pasaules pirmatskaņojumi

Vairāk nekā simt gadu laikā Kārnegija zālē notika daudzu slavenu skaņdarbu pirmatskaņojumi, piemēram:

• Antonīna Dvoržāka Devītā simfonija (1893. gada 16. decembrī);
• Riharda Štrausa Mājas simfonija (1904. gada 21. martā);
• Sergeja Rahmaņinova Variācijas par Korelli tēmu (1931. gada 7. novembrī);
• Bēlas Bartoka Kontrasti (1939. gada 9. janvārī);
• Arnolda Šēnberga Kamersimfonija (1940. gada 15. decembrī);
• Igora Stravinska Simfonija trijās daļā (1946. gada 24. janvārī);
• Olivjē Mesiāna Himna Svētajam Sakramentam (1947. gada 13. martā).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārnegija zāle.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Kārnegija zāles oficiālā mājaslapa