COVID-19 pandēmija Krievijā

COVID-19 pandēmija Krievijas Federācijā sākās 2020. gada 31. janvārī, kad reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus diviem Ķīnas pilsoņiem, vienu Aizbaikāla novadā, bet otru Tjumeņas apgabalā. Pēc izolēšanas abi līdz februāra beigām atveseļojās. Lai ierobežotu infekcijas izplatību valsts teritorijā, Krievija slēdza robežu ar Ķīnu un aizliedza tās pilsoņiem iebraukt savā teritorijā.

Krievijas Federācijas apgabali un novadi, tumšākā krāsā atzīmētas teritorijas ar lielāko diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaitu (jaunākie dati). Visvairāk inficēto ir Maskavā, Maskavas apgabalā, Pēterburgā un Ņižņijnovgorodas apgabalā

Diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaits uz miljons iedzīvotājiem Krievijas Federācijas apgabalos un novados (jaunākie dati)

Sākums

2020. gada 2. martā tika ziņots, ka Krievijā reģistrēts trešais ar COVID-19 inficēšanās gadījums, ko atklāja kādam Krievijas pilsonim, atgriežoties no ceļojuma Itālijā. Inficētais vīrietis tika izolēts un nogādāts kādā no Maskavas slimnīcām.

4. martā Krievijas valdība paziņoja, ka sociālajos medijos izplatītas nepatiesas ziņas, ka Krievijā ar koronavīrusa slimību Covid-19 inficējies liels skaits cilvēku un varasiestādes to slēpj. Prezidents Putins valdības sēdē sacīja, ka Federālais Drošības dienests (FDD) ziņojis viņam, ka nepatiesā informācija izplatīta galvenokārt no ārvalstīm ar mērķi radīt paniku, kamēr realitātē situācija nav kritiska. 13. martā tika ziņots par 45 inficēšanās gadījumiem, Krievijas varasiestādes paziņoja, ka no 16. marta ierobežos aviosatiksmi ar Eiropas Savienības un EFTA valstīm, izņemot ar to galvaspilsētām. 19. martā kādā Maskavas slimnīcā no koronavīrusa pneimonijas nomira 79 gadus veca sieviete, kurai bija arī cukura diabēts un problēmas ar sirdi.

Pirmais vilnis

29. martā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka visiem pilsētas iedzīvotājiem no 30. marta būs jāuzturas mājās pašizolācijā, atstāt dzīvesvietu drīkstēs tikai gadījumā, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, kā arī iepirktos tuvākajā veikalā vai aptiekā. Tika paziņots, ka īpaša viedā sistēma kontrolēs mājas režīma ievērošanu.

6. aprīlī oficiāli apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits pieauga par 954 (+11%) gadījumiem un sasniedza 6343, bet nāves gadījumu skaits sasniedza 47. Vladimirs Putins mudināja iedzīvotājus palikt mājās līdz mēneša beigām un mājas atstāt vienīgi tad, kad tas ir absolūti nepieciešams.

14. aprīlī inficēto skaits pārsniedza 21 000, bet mirušo skaits sasniedza 170, pandēmijas dēļ atlika 22. aprīlī paredzēto konstitucionālo referendumu, kurš dotu iespēju Putinam pagarināt laiku, kuru viņš atradīsies pie varas.

20. aprīlī Komunarkas slimnīcā nomira 56 gadus vecais Maskavas 3. veterānu slimnīcas urologs Maksims Starinskis, kurš bija inficējies no COVID-19 slimiem pacientiem. Tajā paša slimnīcā diagnosticēja vēl 63 inficētus mediķus, no kuriem divi smagā stāvoklī nokļuva intensīvās terapijas palātās.

1. maijā Krievijas Veselības ministrija paziņoja, ka pieaug ar koronavīrusu inficēto bērnu skaits. Slimība visā valstī prasījusi divu bērnu dzīvības un vēl 11 bērnu stāvoklis ir smags. 2. maijā tika paziņots, ka inficēšanās ar jauno koronavīrusu pēdējās diennakts laikā diagnosticēta 9623 cilvēkiem un miruši 57 cilvēki. Kopējais inficējušos cilvēku skaits sasniedza 124 054, bet mirušo skaits 1222. Savukārt Maskavā diennakts laikā bija reģistrēti 5358 jauni inficēšanās gadījumi un kopējais saslimušo skaits sasniedza 62 658.

11. maijā Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka 12. maijā pārtrauks jau 28. martā izsludināto nestrādāšanas periodu ar darba algas saglabāšanu. 16. maijā ziņoja, ka Krievijas pataloganatomi esot īpaši skrupulozi un viņiem jāveic autopsija visiem pacientiem, lai nošķirtu nāves "no COVID-19" no nāvēm "ar COVID-19". Šādas pieejas dēļ Krievijā mirstība no Covid-19 ir 7,4 reizes zemāka par vidējo rādītāju pasaulē.

22. maijā tika ziņots, ka Krievijā diennakts laikā no COVID-19 miruši 150 cilvēki, kas bija lielākais līdz tam reģistrētais mirušo skaits 24 stundu laikā. Varasiestādes apgalvoja, ka situācija stabilizējas, un atļāva Maskavā atgriezties darbā pusmiljonam rūpniecībā un celtniecībā nodarbināto cilvēku.

11. jūnijā kopējais saslimušo skaits Krievijas Federācijā sasniedza 502 436, saskaņā ar oficiālajiem datiem no COVID-19 bija miruši 6532 cilvēki. Krievijas Veselības ministrija ziņoja, ka upuru skaitā sāks iekļaut arī tos gadījumus, kur tiešais nāves cēlonis bijusi cita slimība, piemēram, Maskavā maijā bija reģistrēti 5260 šādi nāves gadījumi. Amatpersonas apgalvoja, ka lielais inficēto skaits Krievijā izskaidrojams ar lielo pārbaužu skaitu - līdz šim pārbaudīti 13 miljoni cilvēku. Salīdzinoši zemais mirstības rādītājs ļaujot droši atcelt ierobežojumus. Maskavā 9. jūnijā tika atcelts pašizolācijas režīms un elektronisko caurlaižu darbība.

Augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā reģistrēta pasaulē pirmā vakcīna pret jauno koronavīrusu. Taču Rietumu eksperti šo ziņu uztvēruši ar skepsi, norādot, ka konkrētā vakcīna izmēģināta tikai uz dažiem desmitiem cilvēku.

Otrais un trešais vilnis

Pirms otrā slimības viļņa sākuma 2020. gada 1. septembrī Krievijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu bija apstiprināta 1 000 048 cilvēkiem, kas bija ceturtais lielākais saslimušo skaits aiz ASV, Brazīlijas un Indijas.

Līdz 12. novembrim Krievijas Federācijā bija oficiāli apstiprināti 1,8 miljoni COVID-19 saslimšanas gadījumu, bet diennaktī diagnosticēto skaits pārsniedza 20 000. Krievijā izstrādātā vakcīna “Sputņik V” joprojām atradās izmēģinājumu fāzē.

Trešā slimības viļņa laikā 2021. gada 29. jūnijā diennaktī no COVID-19 mirušo skaits sasniedza 652, bet reģistrēto jauno gadījumu skaits — 20 616. COVID-19 vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši 21,2 miljoni (15%) no aptuveni 146 miljoniem valsts iedzīvotāju, 60% aptaujāto neplānoja vakcinēties.

Septembra beigās saslimstība un mirstība atkal sāka kāpt un 28. oktobrī tika reģistrēti 1159 jauni nāves gadījumi un 40 096 jauni saslimšanas gadījumi. Tobrīd kopš COVID-19 pandēmijas sākuma Krievijā bija reģistrēti 8 392 697 slimības gadījumi un 235 057 cilvēki bija zaudējuši dzīvību. Tikai ap 36% no visiem valsts iedzīvotājiem bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu. Koronavīrusa uzliesmojuma dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par brīvdienu noteikšanu valstī no 30. oktobra līdz 7. novembrim, darbiniekiem saglabājot darba algu.