Bule (sengrieķu: βουλή, "griba, padome, sapulce") bija valsts padome senajā Grieķijā. Monarhistiskajās polisās tā bija konsultatīvs orgāns valdnieka paspārnē; oligarhiskajās — koleģiāls varas orgāns, kuru veidoja aristokrātija; demokrātiskajās — pilsoņu municipāla padome ar plašām pilnvarām.

Prienes buleitērijs, bules sanākšanas vieta.

Sengrieķu sabiedrībai attīstoties termins "bule" attiecās uz valsts padomi demokrātiskajās polisās. Pazīstamākā ir Atēnu bule, kuru izveidoja Solons, bet pēc tam 508—507. gados pr.Kr. uzlaboja Klisfens. Atēnu bules īpatnība bija tā, ka 500 buleitus izvēlējās no visu Atikas pilntiesīgu pilsoņu vidus ar lozēšanas palīdzību. Piecu simtu padome ietvēra sevī trīs varas atzarus: likumdošanas varu, izpildvaru un tiesas varu. Taču nevienā no tām viņu pilnvaras nebija absolūtas. Šādā veidā bule kļuva par atēniešu demokrātijas pamatu līdz pat laikam, kad pilsētu iekaroja Maķedonija 4. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē.

Pēc Korintas kongresa lēmuma 338—337. gados pr.Kr. tika izveidota visgrieķu kopējā padome — sinedrijs. Faktiski līdz ar to grieķu polisas pārstāja būt neatkarīgas. To vietējās bules zaudēja likumdošanas un izpildvaras galvenā orgāna statusu, pār kurām pārāka varēja būt vienīgi tautas sapulce.

Ārējās saites

labot šo sadaļu