Bucefals
Bucefals jeb Bukefals (grieķu: Βουκέφαλος, Βουκεφάλας, no βούς "bullis" un κεφαλή "galva" — "buļļagalva"; 355. gads p.m.ē. — 326 gads p.m.ē.) bija Aleksandra Lielā zirgs un tas ir pats slavenākais antīkās pasaules zirgs. Pastāv uzskats, ka Bucefals nomira pēc ievainojuma Hidaspes kaujā 326. gadā p.m.ē., kas notika mūsdienu Pakistānas teritorijā.
Pasaules vēsturē tikai daži zirgi ir piesaistījuši tādu uzmanību kā Bucefals. Par zirgu nav saglabājušies daudz faktu. Ir zināms, ka zirgs ir bijis tumšs ērzelis un karstasinīgs. Lai arī bieži tiek pieminēts, ka tas ir bijis melns, tomēr pēc lielākās daļas aprakstu var spriest, ka ērzelis ir bijis dūkan bērs. Lielākā daļa cilvēku iedomājas Bucefalu kā liela auguma ērzeli, tomēr tas visdrīzāk nemaz nebija tik liels.
Bucefala izcelsme
labot šo sadaļuVislabākie Senās Grieķijas zirgi tika audzēti Tesālijā. Grieķu zirgi bija vairāku seno šķirņu krustojums; tie bija skitu zirgi, Persijas un Fergānas zirgi. Ir zināms, ka Filips II veidoja Maķedonijas kavalēriju un ieveda Maķedonijā 20 000 skitu zirgu ķēves. Viņa dēls Aleksandrs nodevās no Persijas pieprasīja 50 000 Persijas zirgu, papildus joprojām ievedot skitu zirgus, Fergānas, Nisenas, Džafas, Kaspijas un citu austrumu reģionu zirgus. Tā kā Persijā arābu zirgu šķirne bija pazīstama jau 2000 gadus pirms mūsu ēras, tad arī Maķedonijā pazina arābu zirgus. Homērs savos aprakstos piemin pat Ibērijas pussalas zirgus, aprakstot to labās gaitas, raksturu un izturību. Fergānas zirgi Maķedonijā bija populāri ar savu ātrumu un izturību tuksnesī.
Filips ievestos zirgus krustoja ar vietējiem zirgiem, kas bija maza auguma, bet ļoti pieticīgi un izturīgi. Izvērtējot zirgus, kas tika lietoti Filipa zirgu programmā, var viegli iedomāties pieticīgu, neliela auguma, bet spēcīgu, izturīgu un veiklu zirgu. Tieši tāds varēja izskatīties Bucefals, kas bija piedzimis Tesālijas zirgu audzētavās.[1]
Neviens, protams, nezina patiesību par Bucefala izcelsmi, bet zirgam ir piedēvēta mītiska izcelsme. Leģendā tiek stāstīts, ka Filipam tiks piedāvāts Pegasa pēcnācējs - zirgs varonim. Mīts tiek pastiprināts ar Delfu Orākulu pareģojumu, ka tikai tas valdīs pār pasauli, kurš spēs jāt ar Bucefalu, ar zirgu, kuram būs tik liela galva kā vērsim.[1]
Aleksandrs un Bucefals
labot šo sadaļu
Pie Filipa II ieradās Tesālijas zirgu tirgotājs un piedāvāja valdniekam ļoti īpašu un vērtīgu ērzeli. Tā cena bija neiedomājami augsta — 13 (Plutarhs)[2] vai 16 (Plīnijs vecākais) talenti.[1] Filips pavēlēja apsedlot zirgu un nodemonstrēt to. Bet neviens nespēja zirgam uzkāpt mugurā vai ar to pajāt, ikviens tika nosviests zemē. Filips nevēlējās pirkt tik nekontrolējamu zirgu un lika to aizvest.
Leģenda tālāk vēsta, ka pie tēva ir pienācis viņa 12 gadus vecais dēls Aleksandrs[3] un teicis, ka tas būtu kauns, zaudēt tik labu zirgu dēļ jātniekiem neprašām. Bet Filips atbildējis, ka nesaprot, ko Aleksandrs gribot pateikt. "Es varu zirgu savaldīt, lai ar to varētu jāt, jo ir tikai jāmāk to izdarīt". Filips Aleksandram pārmetis, ka tas nesaprot, ko runā, ka viņa cilvēki ar zirgiem ir nodarbojušies visu mūžu. Bet Aleksandrs ir palicis pie sava, ka var ar zirgu jāt. "Es zinu, ka tas būtu muļķīgi zaudēt labu zirgu tikai tādēļ, ka cilvēki nespēj pamanīt to, kāds ir šis zirgs. Es saprotu šo zirgu un varu derēt, ka varu ar to jāt."
Pamanot dēla apņēmību, Filips tam atļāva pamēģināt uzkāpt zirgā. Aleksandrs mierīgi esot piegājis pie zirga un saņēmis aiz pavadām tieši zem zoda. Tad Aleksandrs zirgam paglaudīja pieri un degunu, un lūpas. Aleksandrs esot lēnām pamasējis tā kaklu, plecus un muguru. Tad zēns izveda zirgu saulē tādā veidā, ka tas nevarēja saskatīt savu ēnu, un uzkāpa tam mugurā. Aleksandrs sāka ar zirgu soļot, tad rikšot un nobeidza savu priekšnesumu ar lēkšiem. Visu skatītāju apjūsmots, Aleksandrs apturēja zirgu tieši sava tēva Filipa priekšā. Un Filips pateica vēsturiskos vārdus: "Manu zēn, Maķedonija tev ir par mazu, tev ir jāatrod lielāka valsts, kurai tu varētu kļūt par valdnieku."
Tā kā zirgam bija liela galva, tad Aleksandrs to nosauca par Bucefalu. Zirgs kļuva par Aleksandra kara zirgu un viņa labāko draugu. Tas bija kopā ar Aleksandru līdz savai nāvei trīsdesmit gadu vecumā, kad viņu ievainoja Hidaspes kaujā 326. gadā p.m.ē. Pēc iemīļotā zirga nāves Aleksandrs nodibināja pilsētu, kuru nosauca sava zirga vārdā — Bucefala — mūsdienās Džalalpuršarifa Pakistānā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «pothos.org - The Legend of Bucephalus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. februārī. Skatīts: 2015. gada 6. janvārī.
- ↑ Bucephalus , Plutarch
- ↑ «Bucephalus - Alexander The Great - Alexander's Horse Bucephalus - Alexander - Bucephalus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. februārī. Skatīts: 2009. gada 4. februārī.