Brovallas kauja

Brovallas kauja (norvēģu: Slaget ved Bråvalla) ir vikingu sāgās aprakstīta teiksmaina 8. gadsimta vidus tautu kauja Baltijas jūras krastā tagadējās Zviedrijas pilsētas Noršēpingas apkārtnē starp dāņu ķēniņa Haralda (Harald Hildetand) un zviedru ķēniņa Zigurda (Sigurd Hring) karaspēkiem.

Dāņu ķēniņš Haralds Brovallas kaujā (19. gs. zīmējums).

Kaujā piedalījušies karavīri no visām Ziemeļeiropas zemēm. Zviedru ķēniņa pusē kopā ar rietumgotiem un norvēģiem cīnījās arī kurši un igauņi, bet dāņu ķēniņa pusē kopā ar austrumgotiem, frīziem, sakšiem un slāviem arī līvi sava karavadoņa Gēra (Ger Livicus) vadībā. Dāņu ķēniņš tika nogalināts un kauja beidzās ar zviedru ķēniņa Zigurda uzvaru, kurš ieguva varu pār visu Zviedriju un Dāniju.

Fragmenti no teiksmām

Hervora sāga, 15. nodaļa:

"Ívarr inn víðfaðmi kom með her sinn í Svíaveldi, sem segir í konunga sögum, en Ingjaldr konungr inn illráði hræddist her hans ok brenndi sik sjálfr inni með allri hirð sinni á þeim bæ, er á Ræningi heitir. Ívarr inn víðfaðmi lagði þá undir sik allt Svíaveldi. Hann vann ok Danaveldi ok Kúrland, Saxland ok Eistland ok öll austrríki allt til Garðaríkis. Hann réð ok vestra Saxlandi ok vann hlut Englands; þat er kallat Norðumbraland".

Gesta Danorum 8. grāmatas 1. daļa:

8.3.13.: "Ceterum alas globosque maxime Curetum Estonumque consertior turma texuerat." (Turklāt [karaspēka] malas veidoja ciešas kuršu un igauņu vienības.) [..] 8.4.1.: "Nam Sclavi ac Livi Saxonumque septem millia classem auxerant."([Dāņu] kuģus papildināja slāvi, līvi un 7000 sakši.) 8.8.9.: "[..] obtrivi Kurios vel quas alit Estia gentes, et populos, Semgalla, tuos." (.. es sakāvu kuršus un visas igauņu ciltis un tavu tautu, Zemgale, arī.)