Bražciems

apkaime Jūrmalā
(Pāradresēts no Bražuciems)

Bražciems (arī Bražuciems, Bražas)[2] ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, kas atrodas pie Lielupes autosatiksmes tilta upes labajā krastā starp Priedaini un Mārupes novada Egļuciemu. Netālu no Bražciema atrodas Darmštates priežu audzes dabas liegums. Cauri Bražuciemam ved Rīgas—Ventspils autoceļš (A10).

Bražciems
Vasarnīcas mežā pie Bražciema
Bražciema novietojums Jūrmalā
Pamatinformācija
Pilsēta Jūrmala
Platība 3,9 km2
Iedzīvotāju skaits 179 (2008)[1]
Augstums 3 m
Ūdenstilpes Lielupe
Varkaļu kanāls
Transports
Minibuss 1.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-2010

13. gadsimtā tagadējā Bražciema teritorijai cauri veda svarīgais Rīgas-Zemgales tirdzniecības ceļš, šeit atradās viens no Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem — Babates jeb Svētās Marijas pils (1219-1228).

Vēlāk šī teritorija piederēja pie Rīgas patrimoniālā apgabala Salas draudzes novada (Holmhof Kirchspiel). Pēc 1824. gada vētras Lielupes grīva paplašinājās tādā mērā, ka Buļļu plostu pie Vārnukroga izbeidza un iepretī Bulduru muižai ierīkoja jaunu plosta vietu pie Bražām. Uz to no Rīgas varēja nokļūt pa purvainajā Lieknā uzbūvētu dambi. Pie pārceltuves Lielupes labajā krastā uzbūvēja Lieknas plosta krogu. Ar 1833. gadu sestdienās un svētdienās no Rīgas līdz Bulduru pārceltuvei kursēja diližanse, bet pārceltuves otrā pusē cita diližanse pasažierus aizveda līdz Dubultiem un Mellužiem. Pāri Lielupi ar plostu vienā reizē varējuši pārcelt pat 32 zirgu ekipāžas.

Pēc 1866. gada pagastu reformas Bražas piederēja Salas pagastam. 1949. gadā Bražciemu kopā ar Priedaini pievienoja tobrīd Rīgas sastāvā esošajam Jūrmalas rajonam, bet no 1959. gada tas atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā. Apdzīvota vieta šeit strauji veidojās pēc tam, kad šajā vietā starp abiem Lielupes krastiem 1962. gadā uzcēla jaunu autosatiksmes tiltu.

Babītes pilskalns

labot šo sadaļu

Netālu no Bražciema atrodams Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Babītes pilskalns, kas ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas 1998. gada rīkojumu Nr. 128 apstiprināts kā Valsts aizsardzības objekts Nr. 2083.