Braņevo

Braņevo
Braņevo;
	Pilsēta
Braniewo
	Bijusī jezuītu kolēģija Braņevo (Collegium Hosianum)
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Braņevo
	Koordinātas: 54°23′0″N 19°50′0″E / 54.38333°N 19.83333°EKoordinātas: 54°23′0″N 19°50′0″E / 54.38333°N 19.83333°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis	Braņevo apriņķis
Pilsētas tiesības	1284
Platība
• Kopējā	12,36 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	16 480
• blīvums	1 446,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.braniewo.pl/
	Braņevo Vikikrātuvē

Braņevo (poļu: Braniewo), agrāk Braunsberga (vācu: Braunsberg), ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Vēsture

1240. gadā Vācu ordenis šeit ieņēma prūšu apmetni Brusbergu (Brusebergue). Vēlāk krustneši šeit nodibināja pilsētu, kuru nosauca par Braunsbergu (Braunsberg) vai nu prūšu apmetnes vai, pēc citas versijas, svētā Bruno no Kverfurtes (Bruno von Querfurt) vārdā, kurš šeit 1009. gadā esot ticis nogalināts. Pilsētā tika uzcelta katedrāle, jo tā kļuva par Varmijas bīskapa rezidences pilsētu. Tomēr 1261. gadā prūši pilsētu nopostīja, bet 1280. gadā bīskaps pārcēlās uz Fromborku. Līdz 1466. gadam Braunsberga ietilpa Vācu ordeņa valstī, tomēr pēc Trīspadsmitgadu kara tā iekļāvās Polijā.

1564. gadā pilsētā pāvesta legāts Staņislavs Hosijs (Stanislaus Hosius) nodibināja pirmo jezuītu kolēģiju Polijā, kur mācījās arī audzēkņi no Livonijas, piemēram, Georgs Elgers. Pēc Pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk apvienotajā Vācijā. Braunsberga bija, aiz Kēnigsbergas, otrs lielākais Austrumprūsijas izglītības centrs - 1912. gadā jezuītu kolēģija tika pārveidota par Braunsbergas valsts akadēmiju (Staatliche Akademie Braunsberg). XIX gs. vidū Braunsbergā par ģimnāzijas skolotāju strādāja matemātiķis Karls Veierštrāss (Karl Weierstraß, 1815 - 1897).