Brūnsarkanā atmatene
Brūnsarkanā atmatene (Agaricus sagatus, arī Psalliota sagata) ir kādreiz aprakstīta kā Latvijā atrasta neliela atmateņu dzimtas sēne, taču tagad gandrīz nekur nepiemin šādas sugas reālu eksistenci un arī Latvijas Mikologu biedrības 2002. gadā publicētajā Latvijā droši konstatēto sēņu sugu sarakstā tās vairs nav.[1]. Atmateņu lielās savstarpējās līdzības dēļ šai ģintī visai bieži gadās sugu sajaukšana vai kādas citas atmateņu sugas formas atzīšana par patstāvīgu sugu, un pašlaik šī suga uzskatāma par neeksistējošu un tās nosaukuma saglabāšana klasifikācijā — par rezerves variantu gadījumam, ja notiks atkal jaunas sistemātiskas pārmaiņas.
| Brūnsarkanā atmatene Agaricus sagatus | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
| Ģints | Atmatenes (Agaricus) |
| Suga | Brūnsarkanā atmatene (A. sagatus) |
Taksonomija
labot šo sadaļuŠo sēņu sugu pirmoreiz aprakstījis E.M.Frīzs (Fries) 1821. gadā, un latviski tā aprakstīta 1981. gadā izdotajā V.Lūkina grāmatā "Mušmires un atmatenes" kā Latvijā esoša. Galvenie sēņu sistemātikas avoti par šo sugu nav vienisprātis: Mycobank atzīst šo sugu ar Frīza doto nosaukumu Agaricus sagatus, gan norādot, ka suga ir zem jautājuma zīmes,[2], kamēr Index Fungorum nosauc par pareizo terminu Psalliota sagata, lietojot novecojušo atmateņu apzīmējumu Psalliota kā informāciju, ka mūsdienās suga vairs nav aktuāla.[3]
Sugas 1981. gada apraksta pārstāsts
labot šo sadaļu- Cepurīte: krāsa brūna ar rūsas vai iedzeltenu nokrāsu. Virsmiziņa spīdīga un gluda. Forma plakana ar nelielu pauguru vidū. Platums līdz 5 cm. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu.
- Lapiņas: sākumā baltas, vēlāk sārti pelēcīgas un vecākām sēnēm tumši brūnas, brīvas, ciešas.
- Kātiņš: bālgans, vecumā dzeltējošs, ar netīri baltu, dzeltējošu gredzenu. Garums līdz 6 cm, resnums 0,4—0,7 cm.
- Sporas: elipsoīdas, brūnas, 5—6/3—4 µm.
- Bazīdijas: 18—20/4—5 µm.
- Cistīdas: 36—40/8—12 µm.[4]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuMeža nobiru saprofīte. Aug septembrī lapu koku mežos, zālienos un krūmājos. V.Lūkins norāda, ka šī sēne atrasta 1956. gadā jauktu koku mežā netālu no Rīgas—Jelgavas šosejas.
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuBrūnsarkanā atmatene tika pieskaitīta mazo atmateņu grupai (Minores), kurām Latvijā vēl pieder smiltāju atmatene, kuras cepurīte pelēcīgi balta un kātiņa pamatne griezumā sārtojas, sīkā atmatene, kuras cepurīte arī pelēcīgi balta, taču tā aug ne tik smilšainās vietās un tās kātiņa pamatne griezumā dzeltē, sarkanlapiņu atmatene, kuras pazīmes sakrīt ar iepriekšējo, un vīnsarkanā atmatene, kuras cepurīte vidū klāta sīkām zvīņām ar violetu nokrāsu, vēlāk kļūstot purpursarkani šķiedraina. Visas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires parasti atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām, tāpēc jāievēro piesardzība ar pavisam jaunām atmatenēm, kad baltas vēl ir arī dažu sugu atmateņu lapiņas. Mušmiru kātiņa pamatni vienmēr ietver maksts, kādas atmatenēm nav.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latvijā konstatētās sēņu sugas: Cepurīšu sēnes: A». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. novembrī. Skatīts: 2017. gada 14. novembrī.
- ↑ Mycobank : Agaricus sagatus
- ↑ Index Fungorum : Agaricus sagatus Fr.
- ↑ V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 82. lpp.