Sarkanlapiņu atmatene jeb sarkanlapu atmatene (Agaricus rusiophyllus, agrāk arī Psalliota rusiophylla) ir Latvijā reti atrodama maza atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Sarkanlapiņu atmatene
Agaricus rusiophyllus
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaSarkanlapiņu atmatene (A. rusiophyllus)

Daļa avotu, īpaši Austrumeiropā, uzskata, ka tā ir viena suga ar ārēji ļoti līdzīgo sīko atmateni Agaricus comtulus,[1] taču galvenie avoti šo hipotēzi neatbalsta.[2][3] Pastāv arī šī viedokļa apgrieztais variants, ka sīkā atmatene ir sarkanlapiņu atmatenes forma Agaricus rusiophyllus var. comtulus.[4] Dažādu sugu viedokļa atbalstītāji norāda uz to, ka sarkanlapiņu atmatene parasti veido cistīdas, bet sīkā - ne.[5] Latvijas Mikologu biedrības Latvijā atrasto sēņu sugu sarakstā šīs sugas tiek atzītas par atsevišķām.[6] No sēņotāja viedokļa šim strīdam ir tikai zinātniska nozīme.

Sēnes apraksts

labot šo sadaļu
  • Cepurīte: krāsa balta vai dzeltenīga ar sārtu nokrāsu un sarkanbrūnu vidu. Forma sākumā zvanveida, vēlāk izliekta ar pauguru vidū. Plāna un trausla, ar bārkstainu maliņu. Platums līdz 4 cm. Mīkstums bālgans vai iesārts, maigs, bez samanāmas smaržas.
  • Lapiņas: sākumā sarkanīgas līdz sārti pelēcīgām un vecākām sēnēm tumši brūnas, plānas, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: dzeltenīgi balts, pie pamata bieži bumbuļveida, ar dobumu un uz vecumu izzūdošu atkarenu gredzenu. Garums līdz 5 cm, resnums 0,2—0,3 cm.
  • Sporas: elipsoīdas, gludas, 4,5—5/3—3,5 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 15/4—5 µm.[7][8]

Augšanas apstākļi

labot šo sadaļu

Augsnes saprofīte. Aug no jūlija līdz oktobrim parkos, dārzos, jauktos mežos un mežu pļavās.[9]

Barības vērtība

labot šo sadaļu

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

labot šo sadaļu

Sarkanlapiņu atmatene pieder pie sīko atmateņu grupas (Minores), pie kurām Latvijā vēl pieder sīkā atmatene, kuras ārējās pazīmes praktiski sakrīt, smiltāju atmatene, kuras cepurīte arī pelēcīgi balta, taču tā atrodama smilšainās augsnēs, un vīnsarkanā atmatene, kuras cepurīte vidū klāta sīkām zvīņām ar violetu nokrāsu, vēlāk kļūstot purpursarkani šķiedraina. Visas mazās atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu praktiski var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Ārējās saites

labot šo sadaļu