Bothriolepis ciecere
Bothriolepis ciecere ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā famenas laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ketleru svītas nogulumos Cieceres upes krastos pie Pavāriem, kā arī Ventas krastos pie Ketleriem. Sugu aprakstīja krievu paleontoloģe no Latvijas Ļubova Ļarska 1974. gadā. Sugas nosaukums "ciecere" ir dots pēc Cieceres upes, pie kuras suga tika atrasta.
| Bothriolepis ciecere Lyarskaya, 1974 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Antiarhi (Antiarchi) |
| Kārta | Īstie antiarhi (Euantiarcha) |
| Dzimta | Botriolepidīdi (Bothriolepididae) |
| Ģints | Botriolepji (Bothriolepis) |
| Suga | Bothriolepis ciecere |
Apraksts
labot šo sadaļuBothriolepis ciecere ir samērā lieli botriolepji ar muguras bruņas vidējo garumu ap 20 cm. Ķermeņa bruņu kārbas muguras siena ir vidēji plata. Tās platuma un garuma attiecības indekss ir ap 77. Galvas vairoga platuma un garuma attiecības indekss ir 120. Vairoga piekšējā mala apaļīga. Acu orbitāle ir neliela. Priekšējais nepāra kauls (Prm) ir plats. Tā aizmugurējā mala ir nedaudz īsaka par priekšējo. Pakauša kauls (Nu) ir ļoti izliekts, vidēji plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 80). AMD ir mēreni plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 87). AMD priekšējā daļa ir izliekta, bet aizmugurējā daļa plakana. AMD aizmugurējā mala un PMD priekšējā mala ir ļoti šauras. Mediālais muguras valnītis ir vāji attīstīts. Dorsolaterālais un ventrolaterālais valnīši ir labi attīstīti. Dorsolaterālais valnītis ir klāts ar gludām tuberkulām. Ķermeņa bruņu kārbas muguras un sānu sienas atrodas apmēram 125° lielā leņkī ADL rajonā un 111° lielā leņkī MxL rajonā. Sānu un vēdera sienas veido škautni 101° leņķī. Krūšu spuras proksimālā daļa ir vidēji gara, tās garums 3,5 reizes lielāks par platumu. Ornamentējums parasti ir tīklveidīgs, bet samērā lieliem īpatņiem tas kļūst rupjāks un retāks.[1]
Salīdzinājums
labot šo sadaļuBothriolepis ciecere ir viegli atšķirami no Bothriolepis curonica un Bothriolepis jani u.c. galvenā devona lauka famenas botriolepju pārstāvjiem. Pēc dažām īpašībām tas atgādina Bothriolepis ornata, taču no tā B. ciecere atšķiras ar mazākiem izmēriem, ar Pn un Prm kaulu proporcijām un formu, ar laterālās bedrītes izvietojumu uz La kaula un ar otiko-ocipitālās iedobes posterolaterālo stūri uz Pn kaula, kā arī ar platāku AMD plātnes priekšējo malu, PMD plātnes formu un ar spēcīgi attīstītajiem dorsolaterālajiem un ventrolaterālajiem valnīšiem uz ķermeņa bruņu kārbas.
Arī Skotijas botriolepji atšķiras no B. ciecere. B. laverocklochensis no Rosebrae slāņiem atšķiras ar PMD formu un ar to, ka tam nav attīstīts dorsolaterālais valnītis, bet ir labi attīstīts mediālais muguras valnītis. Savukārt, B. wilsoni ir attīstīts dorsolaterālais valnītis, taču no B. ciecere tas krasi atšķiras ar galvas vairoga kaulu un AMD proporcijām, ar ornamentējumu, un vēl tam ir attīstīts mediālais muguras valnītis.
Taču B. ciecere ir morfoloģiski līdzīgs B. nielseni no Grenlandes. Tiem ir vairākas līdzīgas īpašības: līdzīgas ķermeņa bruņu kārbas proporcijas, attīstīts dorsolaterālais valnītis, līdzīga ķermeņa bruņu atsevišķu plātņu forma, tīklveidīgs ornamentējums. Bet tā kā B. nielseni ir zināms vienīgi pēc holotipa parauga, kurā ir slikti saglabājusies, saplacināta ķermeņa bruņu kārba un krūšu spura, bet nav galvas vairoga, tad detalizēti abas šīs sugas salīdzināt nav iespējams. Atšķirības starp tām ir nelielas: B. nielseni ķermeņa bruņas muguras siena ir relatīvi platāka, AMD aizmugurējā mala garāka, krūšu spuras proksimālais segments ir slaidāks, ventrolaterālais valnītis ir bez tuberkulu rindas. Ļoti iespējams, ka B. ciecere un B. nielseni filoģenētiski ir ļoti tuvi. To apstiprina arī stratigrāfiskā stāvokļa tuvums, un tas, ka B. ciecere, un B. nielseni ir paši jaunākie botriolepju pārstāvji Baltijā un Grenlandē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 88-89.lpp.