Zundu dūmakainais leopards
Zundu dūmakainais leopards jeb Borneo dūmakainais leopards[1] (Neofelis diardi) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis). Kā atsevišķa suga Zundu dūmakainais leopards, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, izdalīts 2006. gadā.[2][3] Pirms tam tas tika sistematizēts kā dūmakainā leoparda (Neofelis nebulosa) pasuga.[4] Salīdzinot abas sugas, Zundu dūmakainā leoparda kažoks ir tumšāks un tā mākoņveidīgie raibumi mazāki.[4]
| Zundu dūmakainais leopards Neofelis diardi (G. Cuvier, 1823) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Apakšdzimta | Panteru apakšdzimta (Pantherinae) |
| Ģints | Dūmakainie leopardi (Neofelis) |
| Suga | Zundu dūmakainais leopards (Neofelis diardi) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Zundu dūmakainais leopards Vikikrātuvē | |
Zundu dūmakaino leopardu galvenokārt apdraud mežu izciršana (palmu plantāciju ierīkošanai) un malu medniecība. Iecienītas ir to skaistās kažokādas un atsevišķas ķermeņa daļas, kuras tiek izmantotas austrumu tradicionālajā medīcīnā.[4][5]
Izplatība
labot šo sadaļuZundu dūmakainais leopards mājo Sumatras un Borneo salu lietus mežos un kalnos līdz 1500 metriem virs jūras līmeņa. Salīdzinoši Sumatrā tas biežāk sastopams kalnos nekā ielejās. Nav zināms, vai Zundu dūmakainais leopards joprojām dzīvo arī nelielajās Batu salās, kas atrodas netālu no Sumatras.[6]
Borneo leopardu populācija (8—17 īpatņi uz 100 km²) ir blīvāka nekā Sumatrā (1,29 īpatņi uz 100 km²). To skaidro ar faktu, ka Sumatrā Zundu dūmakainā leoparda izplatība pārsedzas ar Sumatras tīģera izplatības areālu, bet Borneo salā dūmakainais leopards ir lielākais plēsējs.[7][8] Zundu dūmakainā leoparda fosilijas ir atrastas arī Javas salā, kur tas izmiris holocēna laikā.[9]
Izskats
labot šo sadaļu.jpg)
Zundu dūmakainais leopards ir vidēji liels kaķu dzimtas plēsējs un kopīgi ar dūmakaino leopardu tie ir mazākie no lielajiem kaķiem. Tam ir kompakts, spēcīgs ķermenis ar īsām kājām, platām ķepām un garu asti. Tēviņi ir nedaudz lielāki kā mātītes. Ķermeņa garums ir 60—110 cm, astes garums 55—91 cm, svars 15—30 kg.[4][5] Zundu dūmakainajam leopardam ir ļoti gari ilkņi, līdz 5 cm.[5] Kopumā abām dūmakaino leopardu sugām proporcionāli ir garākie ilkņi visā kaķu dzimtā, bet, savstarpēji salīdzinot abas sugas, vidēji Zundu dūmakainajam leopardam ilkņi ir garāki, atgādinot asus nažus.[4]
Kažoks ir pelēkā vai pelēkdzeltenā krāsā ar mākoņveidīgiem rakstiem, kas ir tumšāki par kažoka pamatkrāsu. Raibumi ir tumši pelēki ar melnu ārējo kontūru. Pavēderē un uz kājām raibumi ir melni, bet uz kakla mugurpuses ir divas melnas garensvītras. Garo asti grezno melni gredzeni.[4]
Uzvedība
labot šo sadaļuZundu dūmakainais leopards pamatā uzturas mežā un galvenokārt kokos. Sumatrā, kur šīs sugas izplatība pārklājas ar Sumatras tīģera izplatību, tas ļoti reti nokāpj uz zemes.[5] Zundu dūmakainais leopards kokos ir ļoti veikls un to mēdz salīdzināt ar mērkaķi. Tas spēj iet pa stumbru uz leju ar galvu pa priekšu, rāpties pa zariem uz priekšu, karājoties zarā ar ķepām ar muguru uz leju, turēties zarā, izmantojot pakaļkājas un asti.[4] Kopumā par dūmakainā leoparda ieradumiem savvaļā pētniekiem nav daudz informācijas. Valda uzskats, ka tas ir vientuļnieks, izņemot mātītes ar mazuļiem. Galvenokārt aktīvs tas ir naktī un krēslas stundās, lai gan reizēm tas ir novērots pārvietojamies arī dienas laikā.[5] Zundu dūmakainais leopards ir teritoriāls dzīvnieks, bet par to teritorijas lielumu trūkst datu.[5]
Barība
labot šo sadaļu
Zundu dūmakainais leopards ir plēsējs un barojas ar dažādiem dzīvniekiem, kurus medī gan uz zemes, gan kokos. Iecienīts medījums ir sambarbriedis, mundžaks, pundurbriedis, bārdainā cūka, palmciveta, pelēkais langurs, Kalimantānas gardegunpērtiķis un dzeloņcūka, kā arī dažādas zivis un putni.[4][5] Saviem upuriem dūmakainais leopards uzbrūk no slēpņa koku lapotnē. Nomedītajam dzīvniekam tas parasti atdala ekstremitātes un uznes ķermeni kokā, kur to apēd.[5]
Vairošanās
labot šo sadaļuValda pieņēmums, ka Zundu dūmakainie leopardi veido monogāmus pārus uz vienu vairošanās sezonas laiku, bet pētniekiem trūkst informācijas par pārošanās ieradumiem un esošā informācija iegūta, vērojot šos dzīvniekus zoodārzos.[5] Vairošanās nebrīvē parasti ir nesekmīga, jo tēviņi ir ļoti agresīvi un reizēm pārošanās beidzas ar mātītes nāvi.[5] Ja pāris tiek izveidots agrā jaunībā, agresija mazinās un pārošanās norit sekmīgāk. Pētnieki uzskata, ka Zundu dūmakainā leoparda pāru attiecības savvaļā ir līdzīgas kontinentālā dūmakainā leoparda ieradumiem.
Dzimumbriedumu Zundu dūmakainie leopardi (abi dzimumi) sasniedz 2 gadu vecumā. Vairošanās var notikt jebkurā gada laikā, bet maksimums ir no decembra līdz martam. Mazuļi dzimst vienu reizi gadā. Grūsnības periods ilgst 85—95 dienas, piedzimstot 1—5 mazuļiem (visbiežāk diviem). Jaunie leopardi kļūst neatkarīgi, sasniedzot 10 mēnešu vecumu.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ New Species Declared: Clouded Leopard On Borneo And Sumatra
- ↑ Buckley-Beason, V.A., Johnson, W.E., Nash, W.G., Stanyon, R., Menninger, J.C., Driscoll, C.A., Howard, J., Bush, M., Page, J.E., Roelke, M.E., Stone, G., Martelli, P., Wen, C., Ling, L.; Duraisingam, R.K., Lam, V.P., O'Brien, S.J. (2006). "Molecular Evidence for Species-Level Distinctions in Clouded Leopards". Current Biology 16 (23): 2371–2376. doi:10.1016/j.cub.2006.08.066. PMID 17141620
- ↑ Kitchener, A.C., Beaumont, M.A., Richardson, D. (2006). "Geographical Variation in the Clouded Leopard, Neofelis nebulosa, Reveals Two Species". Current Biology 16 (23): 2377–2383. doi:10.1016/j.cub.2006.10.066. PMID 17141621
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 «ARKive: Diard’s clouded leopard (Neofelis diardi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 28. jūnijā.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 ADW: Neofelis diardi
- ↑ IUCN: Neofelis diardi
- ↑ Clouded leopards, the secretive top-carnivore of South-East Asian rainforests: their distribution, status and conservation needs in Sabah, Malaysia
- ↑ Hutujulu, B., Sunarto, Klenzendorf, S., Supriatna, J., Budiman, A. and Yahya, A. (2007). Study on the ecological characteristics of clouded leopard in Riau, Sumatra. In: J. Hughes and M. Mercer (eds.) Felid Biology and Conservation: Programme and Abstracts : An International Conference, 17–20 September 2007, Oxford. Oxford University, Wildlife Conservation Research Unit
- ↑ Meijaard, E. (2004). Biogeographic history of the Javan leopard Panthera pardus based on a craniometric analysis. Journal of Mammalogy 85: 302–310.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zundu dūmakainais leopards |