Borāti

Borāti ir borskābes sāļi. Par borātiem dēvē arī bororganiskos savienojumus — borskābes esterus, piemēram, borskābes metilesteri sauc par metilborātu.

Tetraborāta jona struktūra

Lielākā daļa pazīstamo borātu ir nevis H₃BO₃, bet gan metaborskābes vai dažādu brīvā veidā neizdalāmu poliborskābju (piemēram, tetraborskābes H₂B₄O₇) sāļi. Piemēram, neitralizējot H₃BO₃ ar NaOH, iegūst nātrija tetraborātu jeb boraku:

2NaOH + 4H₃BO₃ → Na₂B₄O₇ + 7H₂O

Ūdenī šķīst galvenokārt tikai sārmu metālu borāti.

Metaborātu sastāvā ir vai nu cikliski (BO₂)₃³⁻ anjoni (KBO₂ vai NaBO₂ kristālos) vai polimēri ķēžveidīgi (BO₂)_nⁿ⁻ anjoni (Ca(BO₂)₂ un LiBO₂ kristālos). Tie sastāv no plakanām trijstūrveida struktūrvienībām BO₃, kas atbilst bora atomu sp² hibridizācijas stāvoklim. Borātos bora atomi var būt arī sp³ hibridizācijas stāvoklī un veidot tetraedriskas struktūrvienības BO₄ ar četrām σ saitēm. Trīsstūrveida un tetraedriskās struktūrvienības savā starpā var saistīties ļoti dažādos veidos, kas nosaka borātu sastāva lielo daudzveidību.

Bezūdens borātus iegūst, sakausējot borskābi vai bora oksīdu kopā ar metālu oksīdiem.

Atrašanās dabā

Borāti retumis sastopami dabā kā borātu minerāli ar dažkārt visai sarežģītu sastāvu. Pazīstami 85 dabiskie borātu minerāli.

Izmantošana

Borātus lieto ūdens mīkstināšanai, tie ietilpst veļas mazgājamo pulveru sastāvā, tos izmanto arī stikla rūpniecībā. Borātus lieto metalurģijā par kušņiem, buferšķīdumu pagatavošanai, analītiskajā ķīmijā — metālu kvalitatīvai noteikšanai (boraka pērle). Svina metaborātu Pb(BO₂)₂ lieto aizsargekrānu pret jonizējošo starojumu izgatavošanā. Visplašāk izmantotais no borātiem ir nātrija tetraborāta kristālhidrāts — boraks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Borāti.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)