Bolsēnas ezers
Bolsēnas ezers (itāļu: Lago di Bolsena) ir krāterezers Itālijas centrālajā daļā, Lacio reģionā. Ezeram ovāla, tipiska krāterezeru forma. Ūdens apmaiņas periods — 120,6 gadi. Ūdens ļoti dzidrs. Populārs tūrisma objekts.
| Bolsēnas ezers | |
|---|---|
 | |
| Atrodas |
 Itālija |
| Koordinātas | 42°36′N 11°56′E / 42.600°N 11.933°EKoordinātas: 42°36′N 11°56′E / 42.600°N 11.933°E |
| Platība | 113,5 km2 |
| Vidējais dziļums | 81 m |
| Lielākais dziļums | 151 m |
| Tilpums | 9,2 km3 |
| Augstums v.j.l. | 305 m |
| Izteka | Marta |
| Sateces baseins | 273 km2 |
| Salas | 2 |
  Bolsēnas ezers | |
 Bolsēnas ezers Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļu
Izveidojies pirms aptuveni 370 000 gadiem, iebrūkot Vulsīni vulkāniskā kompleksa kalderai. Romiešu vēsturnieki piemin, ka Vulsīni bijis aktīvs vēl 104. gadā p.m.ē., taču kopš tā laika šis vulkāns ir snaudošs. Abas salas ezera dienvidu daļā radušās no vulkāna izvirdumiem, kas notikuši jau pēc kalderas iebrukuma. Ezera nosaukums ir pārveidots romiešu Lacus Volsinii. Šis nosaukums savukārt cēlies no etrusku vietvārda Velzna, kā sauca pēdējo romiešu neieņemto etrusku pilsētu. 264. gadā p.m.ē. pilsētu ieņēma, tās iedzīvotājus izsūtīja un pilsētu iznīcināja tik pilnīgi, ka tās atrašanās vieta vairs nav zināma.
Vienu trešo daļu ezera baznīcai dāvinājusi Orvjeto Alberiči ģimene. Par šo dāvanu Alberiči ģimene trīs reizes gadā no Orvjeto bīskapa saņem 5,5 kg labākās ezerā noķertās zivis.
1990. gados tika pieņemti stingri ierobežojumi ezera krastu apbūvēšanai, savukārt pieeja ezeram gandrīz visur ir brīva.
Ezera salas
labot šo sadaļuBisentīna
labot šo sadaļu
Bisentīnas salas (Bisentina) platība ir 17 ha, lielākā ezera sala. Interesants tūrisma objekts, pieejama ar prāmi. Uz salas aug pirmatnējs mūžzaļu ozolu mežs, taču šeit ir arī iekopti skaisti dārzi un parki, arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi. Uz salas atrodas vairākas vērtīgas baznīcas, templis, 5. gadsimta kapela un Malta dei Papi — mūža cietums zaimošanā apvainotiem garīdzniekiem, kas sastāv no mazas, gandrīz tumšas alas, kuru izgaismo tikai šaura ieeja 20 metrus augstāk. 9. gadsimtā sala kalpoja kā vietējo iedzīvotāju patvērums no saracēņiem.
Martāna
labot šo sadaļuMartānas sala (Martana) reiz kalpoja kā kristiešu relikviju glabātuve barbaru iebrukumu laikā. Tagad sala ir privātīpašums un parastiem tūristiem nepieejama.