Bojarka

pilsēta Ukrainā

Bojarka (ukraiņu: Боярка) ir pilsēta Ukrainas ziemeļos Kijivas apgabala Fastivas rajonā. Izvietojusies apgabala vidusdaļā Pritvarkas upes krastā 23 km no galvaspilsētas un apgabala centra Kijivas, ietilpst tās aglomerācijā.[1]

Bojarka
pilsēta
Боярка
Karogs: Bojarka
Karogs
Ģerbonis: Bojarka
Ģerbonis
Bojarka (Ukraina)
Bojarka
Bojarka
Bojarka (Kijivas apgabals)
Bojarka
Bojarka
Koordinātas: 50°19′44″N 30°17′44″E / 50.32889°N 30.29556°E / 50.32889; 30.29556Koordinātas: 50°19′44″N 30°17′44″E / 50.32889°N 30.29556°E / 50.32889; 30.29556
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Kijivas apgabals
Rajons Fastivas rajons
Pirmoreiz minēta 16. gadsimts
Pilsēta 1956
Platība
 • Kopējā 13 km2
Augstums 186 m
Iedzīvotāji (2020. gadā)
 • kopā 35 376
 • blīvums 2 721,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi 08150-08157
Tālruņu kods +380 4598
Mājaslapa boyarka-inform.com
Bojarka Vikikrātuvē

Sena apdzīvota vieta — arheoloģiskos izrakumos uzieti skitu laika, kā arī Kijivas Krievzemes apmetņu un nocietinājumu atradumi. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 16. gadsimta sākumā kā Budajivkas (Будаївка) ciems. Ciema uzplaukums sākās 19. gadsimta 60. gados līdz ar Kijivas—Fastivas dzelzceļa izbūvi, uz kura 1870. gadā ierīkoja Bojarku staciju. Stacija savu nosaukumu ieguva no līdzās esošā Bojarku ciema, kuru 1924. gadā pārdēvēja par Tarasivku. Bojarku nosaukums cēlies no vārda байрак — ‘sausa grava’; 1695. gada kartē ciems apzīmēts kā Bajaraki (Баяраки). Pie stacijas izauga vasarnīcu ciemats un no 1980. gadiem apvidus bija pazīstams kā klimatiskais kūrorts plaušu slimniekiem.

No 1912. līdz 1923. gadam Budajivka bija pagasta centrs, bet no 1923. līdz 1930. gadam — Budajivkas rajona centrs. Vēlāk pakļauta Kijivas pilsētai. 1938. gadā Budajivkai piešķirts pilsētciemata statuss. 1956. gadā vienā apdzīvotā vietā apvienoja Bojarku, Budajivku, Nova Tarasivku un Gazoviku ciematus un piešķīra tagadējo nosaukumu un pilsētas statusu.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 115. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu