Bogomilisms
Bogomilisms (bulgāru: Богомилство) bija 10. gadsimtā Bulgārijas Pirmajā valstī radies duālistisks reliģisks novirziens, kas pastāvēja līdz 15. gadsimtam. Cieši saistīts ar patarēnu, kataru, valdensu un albiģiešu kustību. Atzīts par ķecerību un vairāku kristiešu konfesiju vajāts.
Bogomili aicināja atgriezties pie tā, ko viņi uzskatīja par agro kristietību, un neatzina baznīcas hierarhiju. Rituālos neizmantoja krustu, parasti rituālus veica brīvā dabā. Uzskatīja materiālo pasauli par Velna radītu. Kustība ietekmējusies no maniheisma un paulikānisma. Būtiski ietekmējusi neatkarīgo Bosnijas baznīcu.
Bogomilismu esot radījis bulgāru mūks Bogomils 10. gadsimtā. Mācība izplatījās visā Eiropā. Bogomilu raksti gandrīz nav saglabājušies, jo gandrīz visi iznīcināti. Valdensu baznīca saglabājusies līdz mūsdienām dažās Alpu ielejās.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bogomilisms.- BOGOMILS OF BULGARIA AND BOSNIA.The Early Protestants of the East. by L. P. BROCKETT (angliski)
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |