Blusu grīslis (latīņu: Carex pulicaris) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Centrāleiropā un Rietumeiropā. Latviju šķērso blusu grīšļa izplatības areāla austrumu robeža, tādēļ valsts rietumu, ziemeļu un vidusdaļā augs sastopams retumis, valsts austrumu rajonos ļoti reti, dažviet nav atrasts vispār.

Blusu grīslis
Carex pulicaris (L.)
Blusu grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaBlusu grīslis (Carex pulicaris)
Blusu grīslis Vikikrātuvē

Augs aug purvainās pļavās un zāļu purvos ar skraju veģetācijas segumu, nereti kaļķainās vietās.[1]

Blusu grīslis ir daudzgadīgs, 10—35 cm garš grīšļu dzimtas lakstaugs, kurš pieaug vienvārpas grīšļu grupai.

Augs ir vienmājnieks — tā vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz viena auga, sievišķie vārpiņas apakšdaļā, un vīrišķie ir augšdaļā. Augs veido skraju ceru. Tā stublājs ir apaļš, lapas ir pavedienveidīgas un īsākas nekā stublājs. Vīrišķie ziedi vārpiņas galā ir šauri vālesveidīgajā daļā. Tūlīt zem tās ir slīpi lejupvērsti vai horizontāli atstāvoši 5—11 pūslīši, kas veido vārpiņas sievišķo daļu. Augļa pūslīši ir slaidi, iegareni, 0,4—0,6 cm gari, kuri kļūst spīdīgi un tumšbrūni, kad nogatavojas. Segplēksne ir ovāla, gaišbrūna, un mazliet īsāka nekā pūslītis. Zied maijā, jūnijā.[1]

  1. 1,0 1,1 «blusu grīslis - Carex pulicaris L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-03.