Blieķu muiža

Blieķu muiža (vācu: Bleichhof), saukta arī par Šrēdera muižiņu (Schrödershof), bija Rīgas patrimoniālā apgabala muižiņa tagadējās Latgales ielas 322 apkārtnē pie Ķengaraga promenādes.

Blieķu muižiņa (pēc 1900).

Blieķu muižiņas ieeja (ap 1910).

Pāris gadsimtus tās atpazīstamākā vieta bija baroka stilā celta muižas koka ēka, kas atradās Daugavas stāvkrastā. Tagad tur izvietojas bijušās rūpnīcas Kvadrāts ēkas.

Vēsture

Lielā Ziemeļu kara laikā 1700. gadā šajā vietā atradās skanstīm nostiprināta Saksijas karaspēka nometne, no kurienes to padzina Kārļa XII vadītais Zviedrijas karaspēks. Rīgas aplenkuma (1709—1710) laikā te savu nometni izveidoja arī Krievijas caristes karapulki. Kādreizējo nocietinājumu - uzbērumu vieta nomanāma vēl šobrīd.

Broces aprakstā minēts, ka 18. gadsimta nogalē šajā vietā Daugavas krastā atradās Venta un Benka kokzāģētava. 1787. gadā koku šķirotājs K.F. Šrēders nomāja Krusta muižas krogu, uz kura zemes uzcēlis savu muižiņu. Ap to izveidojās ciems, kas līdz mūsdienām nav saglabājies.

1860. gadā Nikolajs Bokslafs uz Šrēdera muižas zemes Daugavas krastā uzcēla Baltijas Linu manufaktūras ēku. Uzņēmums nodarbojās ar linu apstrādi, linu audeklu aušanu un balināšanu. Muižas zemes izmantoja linu audeklu balināšanai, abās ceļa pusēs saulē izklājot audeklus. Tādēļ muiža ieguvusi Blieķu muižiņas nosaukumu (vācu: bleichen - "balināt").

1924. gadā uz agrākās muižas zemes uzcēla rūpnīcu "Kvadrāts".

Muižas ēka

Ēka bijusi šķautņu guļbūve uz vidēji augstiem pamatiem ar mansarda stāvu. Lakoniska, labās proporcijās risināta fasādes uzbūve ar slēģotiem sīkrūšu logiem, simetriska trijstūra formā izkārtota jumta logu un grezna portāla kompozīcija, kuru noslēdz masīva centrālā manteļskursteņa vertikāle.

Literatūra

• Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.