Birztalas zemzālīte
Birztalas zemzālīte (latīņu: Luzula luzuloides) ir doņu dzimtas suga. Tās sākotnējais izplatības areāls ir centrālā un dienvidaustrumu Eiropa, bet suga ir ieviesta arī Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā. Latvijā birztalas zemzālīte ir savvaļā pārgājusi suga un sastopama reti visā valstī. Blīvas vai skrajas audzes ir sastopamas vecos parkos un to tuvumā, dažādos sekundāros mežos.
| Birztalas zemzālīte Luzula luzuloides ((Lam.) Dandy et Wilmott) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Doņu dzimta (Juncaceae) |
| Ģints | Zemzālītes (Luzula) |
| Suga | Birztalas zemzālīte (Luzula luzuloides) |
| Sinonīmi | |
|
- Luzula albida (Hoffm.) DC.; - Luzula nemorosa (Pollich) E.Mey. | |
 Birztalas zemzālīte Vikikrātuvē | |
Suga ir līdzīga citām zemzālītēm. Atšķirama pēc ļoti tievajiem ziedkopas zariņiem un bāli dzeltenīgām (ne brūnām) apziedņa lapām.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuBirztalas zemzālīte ir daudzgadīgs, 30—70 cm garš lakstaugs, kurš veido skraju velēnu. Stublājs ir stāvs un gluds. Lapas uz stublāja ir izvietotas pamīšus, tās ir lineāras, 10—20 cm garas un 0,3—0,6 cm platas, gari smailas, blīvi skropstainas, mala gluda. Apakšējās seglapas pārsniedz ziedkopu. Ziedkopa ir stublāja galotnē, izskatās it kā blīvi ieskauta lapās, zaro. Ziedi ir blīvā galviņā pa 4—8 tievo zariņu galā. Apziedņa lapas ir bāli dzeltenas, iekšējās garākas nekā ārējās. Auglis ir brūna pogaļa, aptuveni apziedņa garumā. Zied maijā un jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «birztalas zemzālīte - Luzula luzuloides (Lam.) Dandy et Wilmott - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-13.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Birztalas zemzālīte.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)