Divvalodība

Divvalodība jeb bilingvisms (no latīņu: bi — 'divi' un lingua — 'valoda') ir parādība, kad cilvēks vai cilvēku kopums saziņā spēj izmantot divas valodas.^[1] Izšķir agro un vēlo divvalodību (pēc cilvēka vecuma). Bilingvālus (cilvēkus, kas zina divas valodas) un poliglotus (cilvēkus, kas prot vairākas valodas) apskata psiholingvistika un sociolingvistika.

Aizvietojošā divvalodība

Aizvietojošā divvalodība ir divvalodības gadījums, kad otrās valodas vārdi tiek iestarpināti runā, kad trūkst izteiksmes līdzekļu pirmajā valodā.

Atsauces

↑ Valentīna Skujiņa, Zenta Anspoka, Vita Kalnbērziņa, Arvils Šalme. Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas institūts, 2011. 27. lpp. ISBN 978-9984-815-44-2.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Valentīna Skujiņa, Zenta Anspoka, Vita Kalnbērziņa, Arvils Šalme. Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas institūts, 2011. 27. lpp. ISBN 978-9984-815-44-2.

[1]