Biezlapu bergēnija (latīņu: bergenia crassifolia) ir 10—50 cm augsts, daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, horizontālu sakneni. Lapas rozetē, ar garu kātu, tumšzaļas, spīdīgas, rudenī kļūst sarkanīgas. Lapas plātne plati eliptiska vai otrādi olveida ar sirdsveida pamatu un nedaudz robainu malu. No rozetes vidus paceļas ziednesis, kura augšdaļā pusčemurveida ziedkopā sakopoti sārtvioleti ziedi. Zied maijā, jūnijā, kamēr parādās jaunās lapas. Auglis divdaļīga pogaļa.[1]

Biezlapu bergēnija
Bergenia crassifolia (L.) Fritsch
Biezlapu bergēnija (Bergenia crassifolia)
Biezlapu bergēnija (Bergenia crassifolia)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAkmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
DzimtaAkmeņlauzīšu dzimta (Saxifragaceae)
ĢintsBergēnijas (Bergenia)
SugaBiezlapu bergēnija (B. crassifolia)
Biezlapu bergēnija Vikikrātuvē

Savvaļā aug Sibīrijā klinšainās vietās un akmeņainās kalnu nogāzēs, Mongolijas ziemeļaustrumos, Ķīnas ziemeļrietumos un Ziemeļkorejā.[1]

Bergāniju sakneņu sastāvā ir līdz 27 % miecvielu, kas pieder galvenokārt pie gallotanīnu grupas, tanīnu (8—10 %), izokumarīna atvasinājumu berganīnu, cieti un cukuru. Lapu sastāvā ir galluskābe un līdz 22 % arbutīna, kas bergēniju padara par vienu no bagātākajiem arbutīna ieguves avotiem. Sakneņu preparātus izmanto kā savelkošus, asiņošanas apturētājus un pretiekaisuma līdzekļus. Tautas medicīnā sakneņu uzlējumu lieto caurejas un dizentērijas ārstēšanai.[1]

Izmanto lielos akmensdārzos grupu stādījumos. Labi izskatās ūdensbaseinu tuvumā, pie dīķiem, kur mitrāka augsne. Bieži stāda blakus lieliem akmeņiem, kur auga tumšās lapas ir dekoratīvas visu gadu.[2]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 79.—80. lpp.
  2. Индржих Крейча, Анна Якабова. Альпинарий в вашем саду. Priroda, 1986. ISBN 83-09-00656-X.

Ārējās saites

labot šo sadaļu