Bernadete Subirū (franču: Bernadette Soubirous; dzimusi 1844. gada 7. janvārī, mirusi 1879. gada 16. aprīlī) bija Lurdas dzirnavnieka meita, kas apgalvoja, ka no 1858. gada 11. februāra līdz 16. jūlijam Lurdas pievārtē viņai parādījusies Jaunava Marija. Parādīšanās vieta kļuva par pazīstamu katoļu svētvietu. 1862. gadā Romas katoļu baznīca atzina Jaunavas Marijas parādīšanos par patiesu. Vēlākos gados Bernadete dzīvoja klosterī Nevērā. Pēc nāves viņas mirstīgās atliekas tika ekshumētas, atzītas par laika neskartām un novietotas relikvārijā Nevērā. 1933. gadā pāvests Pijs XI atzina Subirū par katoļu svēto.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bernadete Subirū.
