Benksa sala
Benksa sala (angļu: Banks Island) ir mazapdzīvota sala Kanādas ziemeļos Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[2] 5. lielākā Kanādas sala, 24. lielākā sala pasaulē. Administratīvi pieder Ziemeļrietumu Teritoriju Inuvikas reģionam; vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir inuītu Sakshārboras ciems salas dienvidrietumu krastā.
Benksa sala | |
---|---|
Muskusvērši Tomsena upes krastā | |
Ģeogrāfija | |
Koordinātas | 72°45′N 121°30′W / 72.750°N 121.500°WKoordinātas: 72°45′N 121°30′W / 72.750°N 121.500°W |
Arhipelāgs | Kanādas Arktiskais arhipelāgs |
Platība | 70082 km² |
Garums | 380 km |
Platums | 290 km |
Krasta līnija | 1920[1] km |
Augstākais kalns |
Daremas augstiene 730 m |
Administrācija | |
Kanāda | |
Teritorija | Ziemeļrietumu Teritorijas |
Lielākā pilsēta | Sakshārbora |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 104 (2021) |
Blīvums | 0,001/km² |
Pamatiedzīvotāji | inuīti |
Benksa sala Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAtrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos.[3] Maklūra šaurums ziemeļaustrumos salu atdala no Melvila , Eglintona un Prinča Patrika salām, Velsas Prinča šaurums dienvidaustrumos — no Viktorijas salas, bet Amundsena līcis dienvidos to atdala no kontinenta. Rietumos krastus apskalo Boforta jūra. Sala izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Rietumu piekrastē vairākas nelielas saliņas. Salas centrālo daļu aizņem plaša zemiene, kur plūst lielākās upes — Tomsena un Bernarda. Dienvidos un ziemeļos pauguraini līdzenumi. Salas augstākais punkts ir pašos tās dienvidos Daremas augstienē (730 m vjl). Ainavā valda tundra.
Salā mīt vismaz 14 zīdītāju sugas, tajā skaitā ziemeļbrieži, polārlāči un muskusvērši. Vienu laiku salā mita lielākās daļa pasaules muskusvēršu populācijas (ap 68 000), bet pēdējos gados slimību rezultātā to skaits ievērojami samazinājies. Vasarās salā ligzdo ievērojams skaits gājputnu; salā un tās piekrastē izveidotas trīs migrējošo putnu aizsargājamās teritorijas — «Benksa sala», «Tomsena upe» un «Batērsta raga lāsmenis».[4][5][6]
Salas ziemeļos Tomsena upes baseinā 1992. gadā vairāk kā 12 000 km² platībā izveidots Aulavikas nacionālais parks.[7]
Vēsture
labot šo sadaļuSala bijusi apdzīvota jau vismaz 1500 gadus p.m.ē. Senākie arheoloģiskie atradumi attiecas uz pirmsdorsetas kultūru. Pirmie no eiropiešiem to 1820. gadā atklāja Viljama Perija ekspedīcija no kaimiņos esošās Melvila salas. Nosaukta par godu britu dabaszinātniekam Džozefam Benksam (Joseph Banks) sākotnēji kā Benksa Zeme.[8] Vēlākos gados dažkārt kartēs atzīmēta kā Beringa (Baring Island). Lai arī inuīti no kontinenta to regulāri apmeklējuši medību nolūkos, pirmā un vienīgā pastāvīgā apdzīvotā vieta Sakshārbora dibināta tikai 1929. gadā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ The Atlas of Canada. Sea Islands
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 106. lpp.
- ↑ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Banks Island
- ↑ IBA Canada. Banks Island Migratory Bird Sanctuary
- ↑ IBA Canada. Thomsen River
- ↑ IBA Canada. Cape Bathurst Polynya
- ↑ Parks Canada. Aulavik National Park
- ↑ «NWT Place Names Database». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 14. augustā. Skatīts: 2022. gada 20. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Benksa sala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12
- International Map of the World 1:1,000,000 Horton River NR-9/10/11/12