Benksa sala (angļu: Banks Island) ir mazapdzīvota sala Kanādas ziemeļos Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[2] 5. lielākā Kanādas sala, 24. lielākā sala pasaulē. Administratīvi pieder Ziemeļrietumu Teritoriju Inuvikas reģionam; vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir inuītu Sakshārboras ciems salas dienvidrietumu krastā.

Benksa sala
Benksa sala
Muskusvērši Tomsena upes krastā
Benksa sala (Kanāda)
Benksa sala
Benksa sala
Benksa sala (Ziemeļrietumu Teritorijas)
Benksa sala
Benksa sala
Ģeogrāfija
Benksa sala
Koordinātas 72°45′N 121°30′W / 72.750°N 121.500°W / 72.750; -121.500Koordinātas: 72°45′N 121°30′W / 72.750°N 121.500°W / 72.750; -121.500
Arhipelāgs Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Platība 70082 km²
Garums 380 km
Platums 290 km
Krasta līnija 1920[1] km
Augstākais kalns Daremas augstiene
730 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Karogs: Ziemeļrietumu Teritorijas Ziemeļrietumu Teritorijas
Lielākā pilsēta Sakshārbora
Demogrāfija
Iedzīvotāji 104 (2021)
Blīvums 0,001/km²
Pamatiedzīvotāji inuīti
Benksa sala Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Atrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos.[3] Maklūra šaurums ziemeļaustrumos salu atdala no Melvila , Eglintona un Prinča Patrika salām, Velsas Prinča šaurums dienvidaustrumos — no Viktorijas salas, bet Amundsena līcis dienvidos to atdala no kontinenta. Rietumos krastus apskalo Boforta jūra. Sala izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Rietumu piekrastē vairākas nelielas saliņas. Salas centrālo daļu aizņem plaša zemiene, kur plūst lielākās upes — Tomsena un Bernarda. Dienvidos un ziemeļos pauguraini līdzenumi. Salas augstākais punkts ir pašos tās dienvidos Daremas augstienē (730 m vjl). Ainavā valda tundra.

Salā mīt vismaz 14 zīdītāju sugas, tajā skaitā ziemeļbrieži, polārlāči un muskusvērši. Vienu laiku salā mita lielākās daļa pasaules muskusvēršu populācijas (ap 68 000), bet pēdējos gados slimību rezultātā to skaits ievērojami samazinājies. Vasarās salā ligzdo ievērojams skaits gājputnu; salā un tās piekrastē izveidotas trīs migrējošo putnu aizsargājamās teritorijas — «Benksa sala», «Tomsena upe» un «Batērsta raga lāsmenis».[4][5][6]

Salas ziemeļos Tomsena upes baseinā 1992. gadā vairāk kā 12 000 km² platībā izveidots Aulavikas nacionālais parks.[7]

Vēsture labot šo sadaļu

Sala bijusi apdzīvota jau vismaz 1500 gadus p.m.ē. Senākie arheoloģiskie atradumi attiecas uz pirmsdorsetas kultūru. Pirmie no eiropiešiem to 1820. gadā atklāja Viljama Perija ekspedīcija no kaimiņos esošās Melvila salas. Nosaukta par godu britu dabaszinātniekam Džozefam Benksam (Joseph Banks) sākotnēji kā Benksa Zeme.[8] Vēlākos gados dažkārt kartēs atzīmēta kā Beringa (Baring Island). Lai arī inuīti no kontinenta to regulāri apmeklējuši medību nolūkos, pirmā un vienīgā pastāvīgā apdzīvotā vieta Sakshārbora dibināta tikai 1929. gadā.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu