Bendžamins Dizraeli
Bendžamins Dizraeli (angļu: Benjamin Disraeli; dzimis 1804. gada 21. decembrī, miris 1881. gada 19. aprīlī) bija britu politiķis un rakstnieks, Lielbritānijas premjerministrs.
| Bendžamins Dizraeli Benjamin Disraeli | |
|---|---|
 | |
| Lielbritānijas premjerministrs | |
|
Amatā 1874. gada 20. februāris — 1880. gada 21. aprīlis | |
| Priekštecis | Viljams Gladstons |
| Pēctecis | Viljams Gladstons |
|
Amatā 1868. gada 27. februāris — 1868. gada 1. decembris | |
| Priekštecis | Edvards Smits-Stenlijs |
| Pēctecis | Viljams Gladstons |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1804. gada 21. decembrī.svg){kind=small} Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
| Miršanas dati |
1881. gada 19. aprīlī (76 gadu vecumā) Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
| Politiskā partija | Konservatīvā partija |
| Paraksts |
 |
Bija valdības loceklis četras desmitgades. Viņam bija nozīmīga loma mūsdienu Konservatīvo partijas izveidē 19. gadsimta vidū. 1848. gadā kļuva par toriju (vēlākā Konservatīvo partija) līderi. Trīs laikposmus 1852., 1858.—1859. un 1866.—1868. gadā bija finanšu ministrs. 1868. gada 27. februārī pirmoreiz kļuva par premjerministru. Viņš kļuva par pirmo un pašlaik vienīgo ebreju ģimenē dzimušo premjerministru,[1] taču jau 1868. gada 1. decembrī atstāja amatu. Laikā no 1868. gada 1. decembra līdz 1874. gada 17. februārim bija opozīcijas līderis. Pēc tam vēlreiz kļuva par premjerministru, šoreiz amatā esot līdz 1880. gada 21. aprīlī. Ir vairāku romānu autors: "Koningsbijs" (1844), "Sibilla" (1845), "Tankreds" (1847).[2]
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDizraeli dzimis Blumsberijā, toreizējā Midlseksas grāfistes daļā. Viņa tēvs novērsās no jūdaisma pēc strīda savā sinagogā un līdz ar to jaunais Bendžamins 12 gadu vecumā kļuva par anglikāni. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem kļūt par pārstāvju palātas locekli, 1837. gadā viņam tas izdevies. 1846. gadā premjerministra Roberta Pīla valdīšanas laikā strīdi par importētās labības tarifiem sašķēla toriju partiju un Dizraeli kļuva par tās vadošo figūru.
Būdams torijs (vai Konservatīvais, kā daži no partijas biedriem sevi sāka saukt), Dizraeli simpatizēja dažiem čartistu mērķiem, uzstājoties par savienību starp zemes aristokrātiju un strādājošiem, cīnoties pret pieaugošo tirgotāju un jauno rūpnieku vidusšķiru. Kādu brīdi Dizraeli atbalstīja tā saucamo Jaunās Anglijas ideālistu grupu toriju partijas iekšienē, kura uzskatīja, ka zemes īpašnieku interesēs ir aizstāvēt nabadzīgās šķiras pret to apspiešanu no vidusšķiras biznesa puses. Tomēr Dizraeli par savas darbības galveno mērķi uzskatīja ārlietas, būdams ekspansionisma politikas atbalstītājs. Ar to viņš atšķīrās no liberāļu partijas ilgstošā vadītāja V. Gladstona, kuru vismazāk interesēja Britānijas loma Eiropas lietās. Par nopietnu Dizraeli karjeru veicinošo faktoru kļuva viņa ciešā draudzība ar karalieni Viktoriju, kurai viņš mācēja prasmīgi glaimot un ievirzīt sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanā. Šo karalienes attieksmi veicināja Dizraeli saskanīgā laulība, kas atbilda karalienes priekšstatiem par ģimenes jūtu svarīgumu arī valdības vadīšanas jomā.
Būdams atkārtoti premjerministrs (līdz 1880. gadam) Dizraeli ļoti veiksmīgi palīdzēja risināt kara iznākumu starp Osmaņu un Krievijas impērijām Britu impērijas labā. Viņa darbošanās Berlīnes kongresā un diplomātiskā uzvara pār Krieviju nostiprināja Dizraeli reputāciju kā viena no vadošajiem Eiropas valstsvīriem. Par vienu no Dizraeli sasniegumiem bija britu iesaistīšanās Suecas kanāla akciju lielākās daļas pirkšanā toreiz Osmaņu impērijas kontrolētajā Ēģiptē. Tomēr starptautiskie notikumi ievirzījās Konservatīvo partijai nelabvēlīgā gultnē dēļ neveiksmēm Afganistānā un Āfrikā. Tāpat nevēlēšanas atjaunot Labības likumus saniknoja britu zemniekus. Gadu pirms savas nāves Dizraeli pēc Konservatīvās partijas zaudētajām vēlēšanās pārtrauca politisko darbību un pievērsās rakstīšanai, pēdējo romānu Endimionu pabeigdams neilgi pirms savas nāves.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Benjamin Disraeli The Earl of Beaconsfield». Number10.gov.uk. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 615. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bendžamins Dizraeli.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija (angliski)
- BBC profils (angliski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |