Belinshauzena sala
Belinshauzena sala (angļu: Bellingshausen Island) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga dienvidrietumos Dienvidu Tules salu grupā, Morisa šaurums to atdala no Kuka salas dienvidrietumos, bet Forstera šaurums — no Bristola salas ziemeļaustrumos. Sala ir aktīvs vulkāns, tās centrā krāteris ap 500 m diametrā. Novērotas fumarolas.[1] Pēdējais izvirdums datēts starp 1964. un 1986. gadu.[2]
| Belinshauzena sala | |
|---|---|
  Belinshauzena sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 59°25′0″S 27°3′0″W / 59.41667°S 27.05000°WKoordinātas: 59°25′0″S 27°3′0″W / 59.41667°S 27.05000°W |
| Arhipelāgs | Dienvidsendviču salas |
| Platība | 2,04 km² |
| Garums | 1,7 km |
| Platums | 1,2 km |
| Augstākais kalns |
Baziliska kalns 255 m |
| Administrācija | |
 Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas | |
Salu, domājams, 1775. gada 31. janvārī pirmie ieraudzīja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija, pie kam Diemvidu Tules salu grupa tika atzīmēta kopā, jo nebija iespējams veikt to detālu izpēti. Salas atsevišķo statusu 1819. gadā precizēja Krievijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā. Salu nokartēja un Belinshauzena vārdu tai piešķīra Discovery II ekspedīcija 1930. gadā.[3] Pirmā izkāpšana krastā 1962. gadā ar helikopteru no kuģa HMS Protector.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bellingshausen Island - John Seach
- ↑ Volcano Discovery. Thule Islands volcano
- ↑ William James Mills. Exploring Polar Frontiers A Historical Encyclopedia