Bedras kauja

Bedras kauja (arābu: غزوة بدر, ḡazwatu badr, izrunā: /ɣazwatu badr/) bija kauja starp musulmaņiem no Medīnas un kuraišītiem no Mekas, kas norisinājās 624. gada 15. martā mūsdienu Saūda Arābijas teritorijā pie Bedr Huneinas pilsētas. Šī kauja ir ļoti nozīmīga islāma vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo musulmaņu uzvaru. Šajā kaujā Muhameda vadītie musulmaņi pieveica kuraišītus, lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku. Šī kauja nostiprināja Muhameda autoritāti un ietekmi uz musulmaņu kopienu. Islāma vēsturē Bedras kauja tiek minēta kā piemērs, kurā ticīgo vienotība un ticības spēks ņem virsroku pār ļauno.

Bedras kauja
Daļa no musulmaņu un kuraišītu kara
Datums 624. gada 15. martā Vieta Bedr Huneina, Hidžāzs (mūsdienās Saūda Arābija) 23°44′N 38°46′E Iznākums musulmaņu uzvara sākās musulmaņu un kuraišītu karš
Karotāji
musulmaņi no Medīnas	kuraišīti no Mekas
Komandieri un līderi
Muhameds Alī ibn Abū Tālibs	Amrs Ibn Hišāms Utbahs Ibn Rabiahs
Spēks
313 kareivji	950 kareivji
Zaudējumi
14 nogalināti	140 nogalināti

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bedras kauja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)