Baltblusiņas

Baltblusiņas ir augutu apakškārtas monotipiska virsdzimta (Aleyrodoidea) un dzimta (Aleyrodidae). Atsevišķos avotos tā tiek pasniegta kā apakškārta (Aleurodea). Ir zināmas ap 1550 sugas. Zinātniskais nosaukums nāk no grieķu vārda αλεύρι (milti), pēc miltaina klājuma uz spārniem.

Baltblusiņas
Aleyrodes proletella
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Blaktis (Hemiptera)
Apakškārta	Augutis (Sternorrhyncha)
Virsdzimta	Baltblusiņas (Aleyrodoidea)
Iedalījums
Aleurodicinae Aleyrodinae Udamoselinae
Baltblusiņas Vikikrātuvē

Apraksts

Eiropas sugas parasti ir ap 1,3—1,8 mm garas (līdz 3 mm). Nedaudz atgādina sīkus kožu zvīņspārņus. Ķermenis balts vai dzeltenīgi sarkans ar tumšiem plankumiem. Baltblusiņām ir 4 spārni, kas klāti ar baltu putekļveida kārtiņu, atgādinot miltus. Miera stāvoklī spārni ir sakļauti jumtveidīgi. Taustekļi īsi, sastāv no 3 līdz 7 posmiem. Kājas īsas, pielāgotas staigāšanai un lēkšanai. Baltblusiņas pārtiek no augu sulas. Parasti turas uz lapu apakšējās virsmas. Dažas sugas ir bīstami augu kaitēkļi. Savvaļas baltblusiņām Latvijā gadā ir viena paaudze, bet siltumnīcu baltblusiņām 6 paaudzes vai vairāk. Mātītes olas dēj augu lapu apakšpusē. Pirmā auguma kāpuri ir kustīgi un brīvi pārvietojas. bet 2—4. auguma kāpuri ir nekustīgi, piesūkušies vienā vietā, ārīgi atgādinot bruņutis. 4. auguma kāpura (pupārija) ķermenis ir saplacināts, velvēts, necaurspīdīgs un stipri hitinizēts. Tā virspuse ir klāta ar baltu blīvu vaskveida vielu.

Sistemātika

Pamatraksts: Baltblusiņu ģinšu saraksts.

Ir zināmas 3 apakšdzimtas, 160 ģintis un apmēram 1550 sugas. Latvijā ir konstatētas 3 ģintis un 4 sugas. Bet iespējams ir ap 7—8 sugām. Latvijā, piemēram, ir kļavu baltblusiņa (Aleurochiton aceris), kumeļpēdu baltblusiņa (Aleurodes asari), kā arī invazīvā siltumnīcu baltblusiņa Trialeurodes vaporariorum.